Kāds BMW vadītājs brauca pārāk ātri, «nesavāca» automašīnu un ietriecās kokā. Spēkrats aizdegās. Vadītājs nomira turpat uz vietas, un līdzīgs liktenis draudēja arī diviem automašīnā sēdošajiem jauniešiem - meitenei un puisim, jo jau drīz liesmas no automašīnas motora pārsviedās uz salonu. Taču viņiem paveicās, jo pareizajā brīdī garām brauca Kaspars Garsils un Ainars Bormeisters - kaimiņi, kuri devās mājup un kuriem pusminūti pirms avārijas garām bija palidojis BMW.
Tieši K. Garsils un A. Bormeisters, riskējot ar savu veselību, rāva vaļā avarējušā spēkrata durvis un paguva izcelt jauniešus. Atstāstot notikušo, Kaspars un Ainars vienā balsī tei - minūti vēlāk mesties palīgā būtu par vēlu, jo liesmas jau grasījās aprīt avarējušo mašīnu.
Paskrēja garām kā bulta
«Tajā septembra naktī braucām virzienā uz Jaunmārupi, un apmēram 200 metru no negadījuma vietas mūs apdzina strauji braucošs BMW 750. Šis ceļš ir šaurs un līkumains, par braukšanu ātrāk nekā 50 kilometru stundā šajā vietā grūti iedomāties. Pēc kādas pusminūtes pamanījām, ka BMW ietriecies kokā un jau deg,» tās nakts notikumus atstāsta Kaspars.
«Es zvanīju glābējiem, Ainars uzreiz skrēja pie šofera. Kopā skrējām un vilkām ārā tos cilvēkus, kas bija automašīnā. Tos cilvēkus, kurus no automašīnas varēja izvilkt,» stāstu turpina Kaspars. Ainars viņu papildina - uzreiz bija skaidrs, ka automašīnas vadītāju izvilkt nebūs iespējams - šis cilvēks bijis iespiests sadragātajos dzelžos, durvis nebija iespējams atvērt.
«Pat ja būtu varējuši automašīnas vadītāju izvilkt, mēs vienkārši nepaspētu, jo auto priekšējā daļa jau bija vienās liesmās,» atstāsta Ainars. Nākamajā mirklī viņš gan iedomājies, ka autovadītāju varētu atsvabināt pa mašīnas otras puses durvīm, taču sapratuši, ka arī tas nebūs iespējams, un tikai tad pamanījuši, ka automašīnā atrodas vēl divi cilvēki.
Pasažierus izcēluši pēdējā brīdī. Meitene sēdējusi priekšējā sēdeklī, viņu izglābis tas, ka viņa bijusi piesprādzējusies - tikusi cauri ar šoku un lauztu roku. Savukārt izglābtais jaunais vīrietis bijis pie samaņas un runājis, taču nebija piesprādzējies, iespējams, tāpēc sasities pamatīgāk.
Pēc minūtes būtu par vēlu
«Automašīna aizdegās tik ātri! Runāju pa telefonu ar glābējiem, vienlaikus vilkām jauniešus ārā. Pēc tam paskatījos telefonā - saruna, koordinējot glābējus uz negadījuma vietu, ilga kādu minūti. Tajā laikā visa mašīna jau bija vienās liesmās,» atstāsta K. Garsils. Kad ienesuši jauniešus automašīnā, pabraukuši tālāk no avarējušā BMW, kuru liesmas jau pārņēmušas teju divstāvu mājas augstumā. Gaidījuši ugunsdzēsējus un mediķus, kuri ieradušies pēc kādām 15 minūtēm. Šis laiks licies kā vesela mūžība. «Šādos brīžos laiks uz priekšu rit no ikdienas atšķirīgā tempā,» tā brīža sajūtas atminas abi glābēji. Tikmēr avarējušajai automašīnai no karstuma saplīsuši stikli. Ugunsdzēsēji jau vēlāk novērtēja - autovadītājs bez palīgierīcēm no sadragātās automašīnas nebūtu izdabūjams.
Mudina aizdomāties
Šāds gadījums Kasparam un Ainaram bijis pirmo reizi mūžā, bet abi iepriekš piedalījušies cilvēku glābšanā. Kaspars ir Nacionālo bruņoto spēku dižkareivis, viņš profesionālajā dienestā ir jau astoņus gadus. Iespējams, tur gūtās iemaņas palīdzējušas neapjukt, redzot aizdegušos automašīnu ar cilvēkiem tajā. Dienesta pienākumu ietvaros Kaspars piedalījies mežā apmaldījušos cilvēku meklēšanā. Savukārt Ainaram, kurš darbojas tūrisma un atpūtas biznesā un saimnieko viesu mājā netālu no Jaunmārupes, agrāk gadījies glābt slīkstošus cilvēkus.
No sadauzītās, degošās automašīnas izceltā jauniete Santa Brante abus glābējus pieteikusi Latvijas lepnuma balvai. Liktenīgajā naktī «es un mani draugi Edgars Krustkalns un Andris Aboliņš braucām no pasākuma uz mājām. Pa ceļam notika traģiska avārija, kā rezultātā mans ļoti mīļš, tuvs draugs Edgars Krustkalns gāja bojā, bet mani un Andri Aboliņu izglāba Kaspars Garsils un Ainars Bormeisters», piesakot glābējus Latvijas lepnuma balvai, raksta Santa.
Gan Kaspars, gan Ainars teic, ka, «redzot avāriju, jāskatās, ko vari glābt. Citas domas mums nemaz nebija. Mums liekas, ka visiem tā vajadzētu reaģēt, nevis domāt ilgi un dikti».
«Es gribētu, lai šis notikums liktu aizdomāties tiem, kuri spējīgi paiet garām nelaimē nonākušiem cilvēkiem,» novēl Santa un piebilst - Kaspars ar Ainaru viņus izglābuši no drošas nāves.