Lai gan tendences rāda, ka maizi mājās cep arvien biežāk - to apliecina gan ekspertu vērojumi, gan pirms gada augošā maizes krāsniņu iegāde -, Latvijas Maiznieku biedrība uzskata, ka šie apjomi nav lieli un nozari tas būtiski neietekmēs.
Ne tikai ietaupījums
Žurnālists Raivis Spalvēns maizi cep parastā mājas cepeškrāsnī, taču viņš nedomā par ekonomiju, bet vairāk par pašu procesu. «Kad pats esi vairākas minūtes mīcījis mīklu, licis to siltā vietā uzrūgt, gaidījis, kad varēsi iešaut krāsnī, visbeidzot esi to izcepis un notiesājis pirmo silto šķēli ar kraukšķīgu garozu, gala produkta izmaksas un nauda tajā brīdī nudien nav prātā. Tāpat dzirdēts viedoklis - ja jau jūs mājās cepat maizi, kāpēc laika taupīšanas dēļ neiegādājies t.s. maizes cepšanas mašīnu, kurā vienkārši jāieber sastāvdaļas, un mašīna pārējo izdarīs pati. Nu nav man vajadzīga tā mašīna. Pašam patīk mīcīt mīklu, sajust, kā tā kļūst valgana, un zini, ka visu esi izdarījis pats,» - tā Raivis.
Cept mājās maizi pirms aptuveni trim gadiem Raivi un viņa sievu mudinājusi interese - vai patiešām tas iespējams mājas apstākļos, jo pirms tam šķitis, ka maizes cepšanai nepieciešamas īpašas iemaņas, lauku krāsns utt. Pirmā izceptā bijusi baltmaize no kviešu miltiem. Tas izdevies ar pirmo piegājienu, un kopš tās reizes viņi pasākuši cept maizi teju katru nedēļas nogali. Pārsvarā tā top no kviešu, bet retu reizi arī no rupjajiem rudzu miltiem.
Pretēji pieņēmumam, ka mājās ceptu maizi nevar ilgi uzglabāt, Gunta pārliecina - tas ir iespējams, un maize glabājas pat nedēļu ilgi. Veikalā pirktajai jau pēc trim četrām dienām dažkārt ir pelējums, viņa piebilst. Runājot par ekonomiju, Gunta atzīst, ka uz baltmaizes rēķina izdodas ietaupīt līdz pat 70% no izmaksām, savukārt rupjmaizei - vismaz 50%. Maizes cepšanai mājās gan ir savi knifi, tāpēc pirms šīs nodarbes sākšanas būtu vajadzīgs kāda lietpratēja padoms, atzīst Gunta.
Ietekmēs minimāli
SIA Dona valdes priekšsēdētājs un Latvijas Maiznieku biedrības vadītājs Kārlis Zemešs iedzīvotāju aktivitātes vērtē kā apsveicamas. Tomēr viņš domā, ka būtiski šis process nozari neietekmēs, jo šie apjomi nav lieli. Viņš norāda, ka īstu rupjmaizi var izcept tikai īstā krāsnī, mājās var tikai cept kēksus un baltmaizi.
Arī citi maiznieki uzskata, ka ietekme varētu būt minimāla. Saskaņā ar biedrības datiem maizes patēriņš arvien samazinās - samazinājums pret iepriekšējo gadu ir aptuveni 20%. 2008. gadā vidēji viens iedzīvotājs apēda ap 50 kg maizes gadā, taču jaunāku datu pagaidām nav. Maiznieki iepriekš pieļāva, ka iedzīvotāji patēriņam izvēlas arī lētākus produktus, to skaitā makaronus.
Rosība ap krāsniņām
Latvijas lielākie interneta veikali novērojuši, ka pērn bijusi rosība tieši ap maizes krāsniņu iegādi. «Jā, ir šāda tendence, bet, kā liecina pieredze, šāda veida preces Latvijā parasti cilvēki sāk intensīvāk pirkt apmēram gadu vai pat divus pēc tam, kad pasaulē ir bijis to tirdzniecības bums,» sacīja 220.LV valdes loceklis Agris Bajārs. Tomēr pārdošanas pieaugums īpaši maizes cepēju biznesu neietekmēs, jo šīs krāsniņas, pēc viņa domām, iedzīvotājiem vairāk ir hobija lieta.