Tāpat minētās kompetences būs svarīgas arī ministriem, jo jau no novembra Latviju sāks apmeklēt augstas Eiropas institūciju amatpersonas. ES prezidentūrā ministriem būs jāvada nozaru padomes, un Latvija nevarēs valdības locekļu vietā deleģēt valsts sekretārus vai parlamentāros sekretārus, Dienai uzsvēra E. Rinkēvičs. Viņš uzskata, ka Eiropas lietu komisiju vajadzētu vadīt deputātam, kurš jau tagad ir šajā komisijā.
Līdzšinējā komisijas priekšsēde Zanda Kalniņa-Lukaševica (Vienotība) Saeimā nav ievēlēta. No ievēlētajiem Eiropas lietu komisijā strādā Dana Reizniece-Ozola (ZZS), bet viņu partija vēlas deleģēt valdībā. Inese Lībiņa-Egnere (Vienotība) ir noskatīta Juridiskās komisijas priekšsēdes amatam. Eiropas lietu komisijā ir arī Saeimas priekšsēde Solvita Āboltiņa (Vienotība), kas palika pirmā aiz svītras un būs parlamentā tikai tad, ja kāds no mandāta atteiksies. Nav zināms Saeimā pirms S. Āboltiņas ievēlētā Jāņa Junkura viedoklis. Tikmēr kuluāros izskan, ka viņam tiekot meklēts amats ārlietu resorā. Ārlietu ministrs E. Rinkēvičs noliedza šos minējumus: «Mani neviens nav lūdzis Junkura kungu iekārtot darbā, un es arī to nedarītu.» Ārlietu dienestā ir stingra atlases sistēma, kā tiek izraudzīti cilvēki darbam diplomātiskajā dienestā, un J. Junkurs neietilpst tajā kategorijā, lai varētu pretendēt uz šādu darbu, paskaidroja ministrs.
Koalīcija vēl nav izraudzījusies arī jauno Saeimas priekšsēdētāju. Valdības veidotāja Laimdota Straujuma (Vienotība) šo amatu piedāvāja ZZS, kuras kandidāts būtu Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Gundars Daudze - viņš jau ir bijis Saeimas spīkers. Savukārt, nesaņēmusi cienīgu piedāvājumu valdībā, uz šo posteni, kas ir otra augstākā amatpersona valstī aiz Valsts prezidenta un viņa prombūtnē pilda arī pirmās personas pienākumus, uzstāj Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK. Tās kandidāte ir Ināra Mūrniece, kura vada Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju. Var pieļaut, ka NA uzstājība uz augsto amatu ir taktisks gājiens, lai nodrošinātu labākas pozīcijas valdībā, ko, iespējams, saprot arī S. Āboltiņa - viņai nebija iebildumu pret NA kandidāti pretēji kuluāros dzirdētajam. I. Mūrniece iepriekš ir piedalījusies arī leģionāru piemiņas dienas pasākumos 16. martā.
Nacionālajai apvienībai pienākas četri ministri, bet līdzās trīs ministrijām, kuras tā vadīja līdz šim - Kultūras, Tieslietu, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības -, kā ceturto tai piedāvā Veselības ministriju. Tas NA neapmierina, un tā nevēlas «uzņemties atbildību par ministriju ar problēmām, ar kurām Vienotība netika galā», teicis NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. NA būtu interese vadīt Izglītības un zinātnes ministriju, kura pēc pēdējām sarunām no Vienotības pārgājusi pie ZZS. Pirmdien partiju sarunas atsāksies, bet nav zināms, vai tad nākamā koalīcija vienosies par visu atbildības jomu sadali, jo ne tikai Vienotība, bet arī ZZS un NA ir palielinājusi skaitlisko ietekmi Saeimā, no kā izriet interese to palielināt arī valdībā.