Šis gadījums kopumā iezīmē nepatīkamu, sadrumstalotu ainu, kuru aplūkojot vienkopus atklājas, kas ir likts uz spēles Latvijas valsts interešu aizstāvībai vai, tieši pretēji, valsts interešu aizstāvības apzinātai traucēšanai, kas turklāt tiks samaksāts no valsts iedzīvotāju naudas. Lielākais absurds ir tas, ka aizvadītās nedēļas notikumi ir cena par patiesību, izsvērtiem argumentiem un faktiem, tādēļ izvērtējumam - skats no malas uz «airBaltic sāgas» kopskatu.
1. Līguma neizmantotās iespējas vai nevēlēšanās tās izmantot
Esmu pārliecināts, ka mēs šobrīd neatrastos pašreizējā situācijā un nebūtu pamata rakstīt atzinumu par prognozējamo kompensāciju iespējami zaudētā tiesvedībā, ja airBaltic saimnieki (Satiksmes ministrija un Prudentia) būtu izmantojuši jeb drīzāk būtu gribējuši izmantot visas iespējas, ko paredz 2009. gada 4. martā sastādītais airBaltic Akcionāru līgums. Pašreizējās situācijas izvērtējums vedina uz pamatotām bažām par apzinātu līgumā paredzēto iespēju neizmantošanu spēcīgai valsts interešu aizstāvībai. Tāpat tiek mēģināts it kā aizmirst, ka akcionāru līgumi nekādā veidā nemaina fundamentālu patiesību, - tikai un vienīgi padomes locekļi (no valsts puses tās ir amatpersonas) ir profesionāļi, kuri ir personīgi un mantiski atbildīgi par iespējamajām valdes (neatkarīgi no locekļu skaita) neizdarībām.
2. Atbildību nodalīšana
Šobrīd notiekošā polemika par airBaltic negatīvi ietekmē potenciālo tiesvedību, un rezultātā cietīs visi, galvenokārt - iedzīvotāji.
Valsts kancelejas atbildība šajā situācijā ir nodrošināt risku izvērtēšanu un informēt par jau esošajiem riskiem atbildīgo ministriju, kas šajā gadījumā ir Satiksmes ministrija. Proti, Valsts kanceleja ir atbalsts nozares ministrijai, Valsts kanceleja nodrošina stratēģisku atbalstu, t. sk. atzinumu sagatavošanā, balstoties uz nozares ministrijas, kas ir patiesais saimnieks tās uzņēmumos un nozarē kopumā, sniegto informāciju, dokumentiem u. c. Proti, Satiksmes ministrija ir vienīgais saimnieks savos uzņēmumos (valsts kapitālsabiedrībās) un nozarē kopumā, un tās rīcībā ir visplašākā informācija, dokumentācija u. c. Šajā situācijā retorisks, bet likumsakarīgs jautājums - kādēļ tik svarīgs dokuments, ja tiešām ar to kāds vairs nav airBaltic tiešais vai netiešais akcionārs, netika iesniegts pat Ministru kabinetā? Publiski izmaiņas airBaltic (Uzņēmumu reģistra datubāze) tika veiktas tikai aptuveni četrus mēnešus pēc šī dokumenta sagatavošanas. Respektīvi, trīs mēnešus pēc tam, kad valsts pārņēma airBaltic. Iespējams, gaidāma vēl kāda līdz šim nezināma dokumenta publiskošana, kas tikai apstiprinās neprofesionālismu vai nevēlēšanos aizstāvēt Latvijas valsts intereses, tā vietā traucējot to darīt atbildīgajām iestādēm.
3. Līdz šim nezināmie dokumenti
Valsts kanceleju pārsteidza pēkšņu, jaunu, līdz šim nezināmu dokumentu parādīšanās - ar tiem iepriekš nebija iepazīstināti ne Valsts kancelejas eksperti, ne Ministru kabinets. Vai vēl ir sagaidāmi kādi dokumenti, ar kuriem nav iepazīstināti lēmuma pieņēmēji?
Skaidrs, ka par godīgumu tiekam sodīti, taču nepārprotami skaidrs, ka mēs vienmēr būsim neērti kādai no tiesvedībā esošajām pusēm un tādēļ saskarsimies ar vai nu publiskām, vai arī tiešām negatīvām reakcijām. Tomēr, neskatoties uz situāciju, Valsts kanceleja arī turpmāk darbosies tikai un vienīgi Latvijas un tās iedzīvotāju interešu aizstāvībai.
*Valsts kancelejas direktora palīgs starptautiskajos jautājumos