Jelgavā iedzīvotāju skaits pēdējos gados ir samazinājies, bet starp lielākajām Latvijas pilsētām Jelgavai ir labākie dabiskā pieauguma rādītāji. Ceru, ka tuvākajā nākotnē mēs būsim pilsēta, kurā šis pieaugums būs pozitīvs.
Vai Rīgas tuvums pozitīvi ietekmē Jelgavu?
Iedzīvotāju skaita saglabāšanas ziņā, protams, mēs uz to raugāmies ar zināmām bažām. Jo Rīgas tuvumam ir gan pozitīvas, gan negatīvas iezīmes. Cilvēki brauc uz Rīgu strādāt. Tā tas bija 2008. un 2009. gadā, kad pilsētā bezdarbs bija 14 procentu. Tagad tas ir apmēram 6,9 procentu. Ja mēs paskatāmies uz jauniešu bezdarba problēmu, par ko bieži runā visā Eiropā, mums ir pretēja situācija. Jelgavā ir divas arodskolas, Lauksaimniecības universitāte, tomēr trūkst kvalificētu speciālistu. Nodarbinātības dienesta speciālisti norāda, ka jaunie speciālisti, kuri vēlas strādāt, Jelgavā darbu var atrast. Piemēram, Jelgavā jau nākamā gada otrajā pusgadā plānots atvērt vagonu rūpnīcu ar 150 jaunām darbvietām, vācu kompānija AKG Thermotechnik Lettland plāno savas darbības paplašināšanu un jauna ceha būvniecību, kam būs nepieciešams kvalificēts darbaspēks. Par to nopietni jādomā jau šodien.
Jūs nedomājat par tādiem politiskiem soļiem kā Nils Ušakovs, kurš speciāli dod sabiedriskā transporta atlaides, lai cilvēki deklarētos Rīgā?
Mēs neatbalstām kampaņveida sociālo palīdzību. Tai jābūt mērķtiecīgai un sabalansētai. Īpašu uzsvaru liekam uz atbalstu daudzbērnu ģimenēm un skolēniem. Jelgavas pilsētā deklarētie skolēni brauc pilsētas autobusos ar 80% atlaidi. Daudzbērnu un mazturīgās ģimenes brauc par brīvu. Atlaides ir arī pensionāriem. Maznodrošināto ģimeņu bērniem skolā ir brīvpusdienas, interešu izglītība Jelgavā skolēniem ir par brīvu. Piešķiram piedzimšanas pabalstus katram jaundzimušajam. Atbalsts no budžeta daudzbērnu ģimenēm arī turpināsies.
Jums nav bažu, ka saistībā ar Ušakova politiku galvaspilsētā cilvēki varētu izdeklarēties no Jelgavas, lai deklarētos Rīgā?
Jelgavā ekonomiski aktīvajā vecumā ir aptuveni 40 tūkstošu cilvēku. Ap 10 tūkstošiem strādā Rīgā. Rīgā strādājošo īpatsvars ir pietiekami liels, lai par to sāktu bažīties. Tomēr uzskatu, ka braukšanas atlaides vien nav arguments, lai pārdeklarētos. Cilvēkam ir svarīga ģimenei draudzīga dzīves vide ar sakārtotu infrastruktūru, vietām, kur atpūsties, un izglītības pieejamību. Tas ir ne mazāk svarīgi kā transporta atlaide. Daudzi jauni cilvēki Jelgavā atrod darbu, sakārto ģimenes dzīvi. Tāpēc vajadzētu uzlabot iespējas īres dzīvokļu jomā, tās mums ir ierobežotas. Nekustamā īpašuma tirgus nav pietiekami kustīgs, bet īres tirgus ir ļoti piesātināts. Ja mēs cilvēkus spēsim nodrošināt ar darbvietām un normālu atalgojumu, viss būs kārtībā.
Jūs iepriekš daudz esat kritizējis valdību par nodokļu politiku, kas nav draudzīga pašvaldībām. Kā jūs skatāties uz nākamo gadu?
Es kritizēju līdzšinējās valdības politiku, kas bija vērsta pret pašvaldībām. Šodien, ja mēs skatāmies uz pašvaldībām, pirmais, ko mēs ieraugām, - no 119 pašvaldībām tikai 16 ir donori - pašvaldības, kuras veic iemaksas izlīdzināšanas fondā. Ja mēs turpināsim piekopt šādu politiku, pašvaldību kā tādu pēc definīcijas vairs nebūs. Pašvaldībām ir jābūt patstāvīgām ar pašu veidotu budžetu. Bet, ja tikai neliela daļa no tām var dzīvot no saviem līdzekļiem un ir tikai sešpadsmit, kas iemaksā pašvaldību izlīdzināšanas fondā, tas nozīmē, ka Latvijas politika ir vērsta uz pašvaldību iznīcināšanu. Ja pašvaldība saņem līdzekļus no izlīdzināšanas fonda, tā nav ieinteresēta aktīvi piesaistīt investorus, atbalstīt uzņēmējdarbību, ieguldīt infrastruktūrā, palielināt nodokļu ieņēmumus, radot jaunas darbvietas. Kāpēc to darīt, ja, nedarot neko, var saņemt!
Cik Jelgava katru gadu iemaksā pašvaldību izlīdzināšanas fondā?
Šogad mēs maksājām 600 tūkstošu latu, bet nākamā gada plāns paredz ap 800 tūkstošiem. Tas nav maz. Jelgavas gada budžets ir ap 22 miljoniem latu. Jebkurā gadījumā Jelgavas ienākumi ir lielāki nekā vairākumam citu pašvaldību. Bet mūsu ienākumu bāze tomēr varētu būt lielāka. Tāpēc mēs runājam, lai vismaz 84% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa paliktu pašvaldību rīcībā un lai mūsu ienākumu bāze ilgtermiņā būtu nemainīga, ar ko varētu rēķināties.
Varbūt jūs redzat kādu politiķi, kas varētu būt nākamais pašvaldību ministrs, kas varētu īstenot politiku, kura vairāk atbilstu pašvaldību interesēm?
Jā, skatīsimies, kas jaunajā valdībā būs vides un reģionālās attīstības ministrs. Jo no tā ļoti ir atkarīgs, kā turpmāk veidosies pašvaldību sistēma. Mēs labprāt šajā amatā redzētu Māri Kučinski.
Jūs viņu izvirzāt Latvijas Lielo pilsētu asociācijas vārdā?
Nu ko mēs varam izvirzīt? Mēs neesam tā politiskā organizācija, kas izvirza. Bet mēs labprāt redzētu šajā amatā saprātīgu cilvēku, kurš saprot pašvaldību.
Kučinski?
Kučinski. Jā, protams, ir vēl cilvēki, kas ar pašvaldībām ir darbojušies. Otrs cilvēks, kas labi varētu zināt pašvaldību lietas, ir Artis Stucka, kurš ir cilvēks ar augstāko zinātnisko grādu pašvaldību tiesībās. Mēs visu laiku runājam, ka pašvaldības kā institūcijas vajadzētu nostiprināt Satversmē. Pasaulē to dara. Kāpēc Latvijā joprojām divdesmit gados mēs neesam atraduši veidu, kā noformulēt pašvaldību vietu un uzdevumus Satversmē?
Pēc Zolitūdes traģēdijas sabiedrībā ļoti tiek diskutēti jautājumi, kas saistīti ar būvniecības regulējumu. Izskan viedokļi, ka valstij atkal vajadzētu pārņemt šo funkciju, pat ka vajadzētu veidot īpašu būvniecības ministriju. Kādi ir jūsu secinājumi pēc notikušā?
Protams, arī Jelgavā mēs tagad veicam papildu pārbaudes. Bet mums šķiet, ka svarīgāk ir likumu bāzi sakārtot sistēmiski visās jomās. Tad katrs zina savu vietu, atbildību, uzdevumus. Iepirkumu likumā ne tikai attiecībā uz būvniecību ir kāda slikta iezīme - darbu izpildītājs jāizvēlas pēc zemākās cenas. Piemēram, būvniecībā. Līdz ar to arī kvalitāte ir pēc lētākās cenas principa - gan uzraudzība, gan celtniecība, gan materiālu izvēle. Mēs Jelgavā esam pamēģinājuši strādāt pēc vācu kvalitātes principiem. Kopā ar Vācijas Vides ministriju esam veikuši siltināšanas projektu pilsētā, kurā vācieši ļoti aktīvi līdzdarbojās - veica projekta ekspertīzi un būvuzraudzību. Latvijā šodien nav gandrīz neviena objekta, kura būvprojekts ir uztaisīts perfekti. Celtniecības gaitā vienmēr ir nepieciešamas izmaiņas, jo kaut kas nav ņemts vērā. Arī kvalifikācija projektētājiem Latvijā patlaban nav tā labākā. Vācu variantā, ko minu, ir sīka tehnoloģiskā karte, atbrauc būvuzraugs, pārbauda, ja neatbilst - jauc nost, un viss! Pie mums visa tā parasti nav, tiek piemeklēts lētākais variants, būvnieks mēģina izgrozīties, pazemināt savas ražošanas izmaksas. Un tad, protams, tas ir materiāls, uz kā rēķina ekonomē. Nelaime ir tā, ka zemākās cenas princips ir uzspiests pēc likuma.
Ar ko tas ir saistīts, ka Jelgavā konkursos visbiežāk uzvar ceļu būvniecības firma Igate, ko jums pārmet opozīcija?
Konkursā pēc likuma ir jāizvēlas lētākā cena. Igatei, iespējams, izdodas nodrošināt zemāko cenu tāpēc, ka tai ražošanas bāzes ir tepat pilsētā, tas ir Jelgavas uzņēmums. Tāpēc, piemēram, transporta izdevumi tam ir lētāki. Tas ir vietējais uzņēmums, kam pilsētā ir asfalta ražošanas cehs, tepat netālu ir grants karjers. Bet Jelgavā ir darbojušās arī citas kompānijas. Pilsētā ir strādājušas kompānijas, kas taisa ceļus. Bet iela - tas ir mazliet citādi. Tas ir darbs ar apakšzemes komunikācijām, tas ir daudz sarežģītāk. Tāpēc vajag, lai tie, kas māk šos konkursus uzvarēt, māk arī darbu izdarīt kvalitatīvi.
Jums pilsētā mēdz pārmest arī to, ka esot aizrāvies ar pompoziem objektiem. Vai slavenais Jelgavas gājēju tilts divsimt metru no esošā tilta, jūsuprāt, ir sevi attaisnojis?
Mītavas tilts savieno pilsētas centrālo daļu ar Pasta salu, kur patlaban turpinās darbi, veidojot rekreācijas zonu jelgavniekiem un pilsētas viesiem. Tur būs brīvdabas estrāde, sporta un rotaļu laukumi, vieta ledus un smilšu skulptūru festivālam. Gadumijā tur sāks darboties slidotava. Viena lieta ir tiešā funkcionalitāte - savienot divus krastus, lai no punkta A varētu nokļūt punktā B, bet otra ir arhitektoniskā pilsētas vides veidošana. Ja cilvēks var pa to pārvietoties un tilts ir arī labs un skaists, varu teikt vienu - šis tilts ir sevi attaisnojis un izdaiļojis Jelgavas pilsētvidi.
Jelgavnieki mēdzot sūdzēties, ka pēc visām rekonstrukcijām esot parādījušies tik nesaprotami luksofori, ka cilvēki tagad bezmaz jūkot prātā un pat nezinot, kā bērnus aizvest uz bērnudārzu.
Mēs tik tiešām redzam, ka pilsētā ielas ir kļuvušas platākas un ir vairāk braukšanas joslu. Gan Eiropas, gan mūsu pašu likumi nosaka - vietā, kur ir kreisais pagrieziens un divas joslas, jābūt luksoforam. Pilsētā ir ieviesta inteliģentā luksoforu vadības sistēma, tas nozīmē, ka luksoforus mēs regulējam pēc noslodzes, nevis pēc laika grafika. No vadītāja tas prasa strikti ievērot satiksmes noteikumus, kas ne vienmēr visiem patīk.
Sakiet, kādu nākamo valdību jūs gribētu redzēt no Jelgavas viedokļa?
Ar «tiesiskuma un reformu» valdību mēs esam pamēģinājuši. Es uzskatu, ka nākamajai valdībai būtu ļoti jādomā par tautsaimniecības izaugsmi, par mūsu labklājības līmeņa paaugstināšanu. Jo visus krīzes gadus mēs faktiski esam dzīvojuši uz Eiropas naudas rēķina. Paskatoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa izpildi, mēs nekur tālu neesam tikuši - nodokļu iekasējums ir 2007. gada līmenī. Tautsaimniecības attīstībai ir jābūt ļoti straujai, lai mēs varētu maksāt cilvēkiem lielākas algas. Es domāju, ka šodien algu jautājums ir viens no būtiskākajiem valstī.
Kāds ir jūsu viedoklis par Zaļo un Zemnieku savienības premjera kandidātu nākamajām vēlēšanām?
Mēs partijā jau esam nominējuši trīs premjera kandidātus. Tas ir Jānis Dūklavs, Uldis Augulis un Raimonds Vējonis. Bet es varbūt neizslēgtu arī ceturto, kas varētu šo konkurenci palielināt. Tas ir mūsu senais premjera kandidāts Aivars Lembergs. Un par to mēs noteikti diskutēsim - gan partijas iekšienē, gan arī Lielo pilsētu asociācijā. Jo, kā jau es teicu, mums ļoti svarīgs ir tautsaimnieks.
Valsts budžetam būtiski pieaugot, pašvaldību sadaļa tajā ir kļuvusi mazāka, savukārt funkcijas ir nākušas tikai klāt. Vai nesaskatāt, ka tā varētu būt tīša valdības politika, ņemot vērā, ka pašvaldību vadībā atrodas Vienotības lielākie politiskie konkurenti?
Es domāju, ka tas varētu būt tāds vienkāršs skaidrojums šai lietai. Man negribētos domāt, ka tas ir tik ļauni. Es domātu, ka tā varbūt ir kaut kāda... Es nevaru atrast tam pamatojumu, teikšu godīgi. Jo tajā brīdī, kad 2008. gada nogalē Ivars Godmanis mūs visus paaicināja un teica, ka mums ir jāsamazina budžeti, ka mums ir jāsamazina šīs sadaļas, mēs to darījām - mēs, pašvaldības, samazinājām savus budžetus par 35-40%. Pirms krīzes Jelgavas ienākumu sadaļa bija pāri par 40 miljoniem, tā mums nokritās līdz 22 miljoniem, kas šobrīd ir. Tas ir ļoti liels samazinājums. Taču, ja patlaban pieaug valsts budžets, proporcionāli ir jāpieaug arī pašvaldību budžetam. Solīja, ka tas viens procents no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājuma, kas pašvaldībām kopā veido 33 miljonus latu, tiks kompensēts. Taču tas netika kompensēts. Tātad uz šo gadu vēl 30 miljonu nost, nākamgad vēl 30 miljonu. Tātad divos gados 60 miljonu nost - visām pašvaldībām. Kas tā ir par ideju, kas ar to tiek domāts? Eiropas Komisija, kurai mēs visur tik ļoti ticam un kuru parasti tik ļoti uzklausām, arī tā saka - decentralizējiet budžetu. To saka ne tikai Latvijai, bet visām Eiropas valstīm - jo jūs uz krīzes pamata par daudz esat centralizējuši budžetu. Latvijas valdībā to nedzird. Kāpēc?