Īstajā laikā īstajā vietā
Mazs kaķu bērns Leo pirms trim gadiem parādījās SIA Jānis Roze pagalmā. No gaisa nokrita? Aukstā vēlā rudenī kāds viņu tur izmeta mazu, nošņurkušu. Kaķēns sildījās uz atbraukušo mašīnu motoriem, apgāda darbinieki viņu baroja, bet, kad nopietni sašķobījās runčuka veselība, viņš tika aizvests uz Čiekurkalna veterināro ambulanci. Ināra Beļinkaja pateicīga «visu dakteru dakterim» Artim Krūmiņam: «Viņš teica - ja izvilksim, būs dzīvotājs! Kopā mums izdevās, un piepildījās daktera vārdi, ka mums būs brīnišķīgākais runcis visā Latvijā!»
Nezinu, kā Latvijā, bet apgādā Jānis Roze runčukam sava vieta nebija jāiekaro. Šķita, pilnai laimei tikai viņa te trūka. Tas arī saprotams, jo ne tikai Latvijas un tuvāko valstu, bet pasaules mērogā - pat Ķīnā, Japānā, Dienvidāfrikā - zināms, ka Ināra Beļinkaja ir kaķu cilvēks. Nezinu, vai, pieņemot darbiniekus, direktore potenciālajiem kolektīva locekļiem taujā, kā viņi izturas pret kaķiem, bet visi apgāda cilvēki mīl kaķus, tāpēc Leo nokļuva īstajā laikā pavisam īstajā vietā, auga, auga un no mazliet spuraina, mazliet dusmīga un stūraina kaķa bērna izveidojās par apgāda lepnumu. Tagad neviena apspriede sapulču zālē nenotiek bez Leo. Tikko sāk pulcēties cilvēki, Leo cienīgi ieņem savu vietu uz galda. Runcim atļauts tas, kas nav atļauts nevienam, viņš var diendusu gulēt paša Jāņa Rozes darbakrēslā grāmatizdevēja memoriālajā stūrītī vai uz apkārtējiem noraudzīties no vecajām kantora grāmatām. Viņu neviens nenosoda, ja Leo mazliet pa savam prātam skapī pārkārto apgāda Jānis Roze izdotās grāmatas. Vienīgi Ināras rūpīgi koptās orhidejas ir Leo tabu zona, un viņš to saprot. Rudulis vairs nav blēņdaris, bet līdzsvarota rakstura nopietns runcis. Valdes priekšsēdētājs Ainārs Roze atturīgi uzslavē: «Leo piemīt pavisam īpašas spējas, viņa klātbūtnē norimst sakarsušie prāti, cilvēki labāk saprotas, nekad nepaceļ balsi. Par to vien Leo gods un slava!»
Otello žmiedz Dezdemonu
Zināms, ka viss sākas no galvas, šajā gadījumā - no Ināras Beļinkajas mīlestības pret kaķu dzimtu. Ināra nenoliedz, ka kaut kas kaķisks esot arī viņā pašā - maiga un patstāvīga, mīl pamurrāt, bet allaž stingri paliek pie sava. Viņai kaķi bijuši vienmēr. Pašlaik Ragaciemā mītot divi kaķi, bet Rīgas dzīvoklī saimnieko pirms pieciem mēnešiem no Juglas patversmes paņemtais strīpainītis Persijs.
Pajokoju, ka Latvijā ir divi nopietni apgādi - Zvaigzne ABC un SIA Jānis Roze -, tos vada divas elegantas biznesa sievietes, un interesanti, ka Zvaigznes vadītāja Vija Kilbloka ir vācu aitu suņu cienītāja un viņas izcilo Heroldu Širhana dēlu pazīst lasītāji un portāla Facebook vērotāji, savukārt runcim Leo ir blogs apgāda Jānis Roze mājaslapā. Abi dzīvnieki savā ziņā ir uzņēmuma seja, jo pārliecinoši reklamē izdevniecību produkciju, bet - kā satiek Širhana un Leo saimnieces? Ināra smaida: «Draudzējamies. Esam lielākie partneri, konkurence ir, bet zinām, ka varam viena uz otru paļauties. Apgāda Jānis Roze simt gadu jubilejā Vija uzdāvināja mums Jāņa Anmaņa gleznu, kurā redzams arī kaķis. Širhans, vēl maziņš būdams, reiz atnāca ciemos pie Leo, bet šiem abiem gan diez ko nesapasēja.»
Taču stāsts par Ināru Beļinkaju nebūs pilnīgs, ja nepavēstīšu, ka direktorei pieder arī unikāla kolekcija - aptuveni 650 kaķu figūriņu, daudzi desmiti dažādu praktisku kaķisku priekšmetu un savs simts kaķu grāmatu. Ināra atceras: «Pirmo koka kaķīšu figūriņu atvedu no Tallinas skolas gados, bet tā īsti kolekciju sāku veidot 1975. gadā, kad man piedzima meita.»
Inārai ir sajūta, ka ikviens eksponāts un arī kaķi pie viņas atnāk paši. Sapulču zālē aiz stikla vitrīnas trijos stāvos glabājas kaķu figūriņas no stikla, koka, bronzas, ziloņkaula, smalka porcelāna. «Te ir diezgan daudz senu eksemplāru ar lielu antikvāru vērtību, izcilu mākslinieku darinātu figūriņu un arī kiči. Apakšējā plauktā ir suvenīri praktiskie kaķi - taimeri, grāmatu turētāji, korķviļķi, krūzītes, brošas, grāmatzīmes, nazīši, pulksteņi.» Ināra Beļinkaja palepojas ar kādu šķīvi, uz kura uzgleznots klasiskais Runcis zābakos: «Atgriežoties no Londonas grāmatu gadatirgus, kādā labdarības tirdziņā ieraudzīju kasti, tajā bija šis filigrāni uzzīmētais šķīvis. Rīgā noskaidroju, ka nejauši par četrām mārciņām esmu nopirkusi slavenas mākslinieces darbu! Sardīnijā maza grāmatveikaliņa skatlogā ieraudzīju fotoalbumu ar Parīzes kaķiem. Man ļoti patīk grāmata, ko iegādājos Stretfordā pie Eivonas. Tajā slavena mākslinieka zīmējumi kaķi - Šekspīra lugu varoņi. Skat, Otello žmiedz Dezdemonu, domīgs Hamlets ar galvaskausu rokās, nežēlīgais Ričards III, Karalis Līrs. Patiešām interesanti, vai ne?»
Plauktā aiz valdes priekšsēdētāja Aināra Rozes rakstāmgalda ievēroju pārdesmit surikatu figūriņu. Ināra smejas: «Aināram bieži vaicāja - Ināra kolekcionē kaķus, bet ko viņš? Iztaujātais atjokojis - surikatus! Cik jums viņu ir? - Pagaidām vēl nav neviena! Tad es Londonā, Čelsijas rajonā, nopirku viņam pirmo bronzas surikata figūriņu. Tā kā surikati dzīvo baros, esmu pārliecināta, ka jau esošajiem eksemplāriem drīz pievienosies arvien jauni.»