Kara noziegums
Irākas valdība ziņo, ka IS kaujinieki 5. martā ķērušies klāt pie senās pilsētas Nimrūdas drupu iznīcināšanas, liekot lietā buldozerus un citu smago tehniku. «Islāma valsts kaujinieki ieradās Nimrūdā, izlaupīja vērtslietas un tad sāka vietas nolīdzināšanu,» kāds vietējās cilts pārstāvis pastāstīja ziņu aģentūrai Reuters. «Tur kādreiz bija statujas un mūri, kā arī pils, ko Islāma valsts ir pilnībā iznīcinājusi.»
Pirms 3300 gadiem dibinātās pilsētas, kas atradās Tigras upes krastos, drupas uzskata par vienu no XX gadsimta lielākajiem arheoloģiskajiem atklājumiem. 1988. gadā tur tika uzieta senu dārglietu kolekcija, ko izstādīja Irākas Nacionālajā muzejā. Pēc masveidīgas Irākas muzeju izlaupīšanas, kas sekoja 2003. gadā notikušajam ASV vadītajam militārajam iebrukumam, izskanēja minējumi, ka dārglietas varētu būt nonākušas garnadžu rokās. Galu galā tās atrada Irākas Centrālās bankas ēkā.
Daudzi Nimrūdas drupās atrastie aizvēsturiskie objekti nogādāti uz muzejiem Mosulā, Bagdādē, Parīzē, Londonā un citviet. Tomēr milzīgi akmenī izkalti reljefi un statujas joprojām atradās tur.
ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) Nimrūdas drupu sagraušanu nodēvēja par «vēl vienu šausmīgu uzbrukumu Irākas mantojumam». Institūcijas vadītāja Irina Bokova to pielīdzināja kara noziegumam. «Tīša kultūras mantojuma iznīcināšana ir kara noziegums, aicinu visus reģiona politiskos un reliģiskos līderus nostāties pret šo barbarismu,» tā I. Bokova.
Februāra beigās IS publicēja video, kurā redzams, kā ar veseriem un perforatoriem bruņojušies islāmisti iznīcina ļoti vērtīgas statujas, kas atradās Mosulas muzejā. Daži no artefaktiem radīti IX gadsimtā pirms mūsu ēras. Vēlāk gan izrādījās, ka daļa no iznīcinātajiem priekšmetiem ir kopijas, bet oriģināli atrodas muzejos Bagdādē. Pagājušajā mēnesī IS sekotāji no Mosulas Galvenās bibliotēkas iznesa un sadedzināja 8000 grāmatu, no kurām daudzas bija senas un retas.
Irākas valdība satraukusies, ka IS iznīcinās arī citas kultūrvēsturiskās vērtības, piemēram, vairāk nekā 2000 gadu seno Hadras pilsētu, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Pilda Dieva uzdevumu
IS paziņojusi, ka iznīcināt Irākas artefaktus uzdevis Dievs. Džihādistu galēji konservatīvajā islāma interpretācijā aizvēsturiskās statujas un relikvijas tiek uztvertas kā «viltus elki», kas demoralizējot musulmaņu ticību, tādēļ tie esot jāiznīcina.
Arheologi IS uzbrukumus Irākas kultūrvēsturiskajām vērtībām salīdzinājuši ar Afganistānas talibu režīma lēmumu 2001. gadā uzspridzināt Bāmijānas budas statujas. Toreizējā talibu vadība paziņoja, ka senās statujas pielūguši neticīgie, tādēļ tām neesot vietas Afganistānā.
Tomēr ne visas vērtīgās lietas, ko IS sekotāji Irākā un Sīrijā ir izlaupījuši no arheoloģisko izrakumu vietām un muzejiem, ir tikušas iznīcinātas. Daļa no tām esot nokļuvušas melnajā tirgū, kur senlietu vērtība svārstās no dažiem tūkstošiem līdz daudziem miljoniem. Senlietu pārdošana kļuvusi par vienu no IS finanšu avotiem.
Arī pēc 2003. gada Savienoto Valstu vadītā starptautiskās koalīcijas spēku iebrukuma Irākā tika izlaupīti vairāki simti no vairāk nekā 12 tūkstošiem zināmo arheoloģisko izrakumu vietām. Tolaik ietekmīgākā islāma teroristu organizācija Al Qaeda, kas pārņēma kontroli atsevišķās Irākas daļās, ar darījumiem mākslas darbu tirgū nopelnīja miljonus.
ANO Drošības padome 12. februārī pieņēma rezolūciju, kura organizācijas dalībvalstīm uzliek par pienākumu nepieļaut, ka notiek tirgošanās ar kultūrvēsturiskām vērtībām, kas nelikumīgā ceļā izvestas no Irākas un Sīrijas.
Milzīgs skaits kultūrvēsturisko vērtību tika iznīcināts Otrā pasaules kara laikā, tādēļ pēc cilvēces vēsturē postošākā militārā konflikta ANO 1954. gadā pieņēma Konvenciju par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā.
Dokuments aizliedz izmantot kultūrvēsturiskus pieminekļus un vietas militāriem nolūkiem un kaitēt vai nelikumīgi piesavināties kultūras mantojumu. Tomēr konvencija, kam ir pievienojušās 115 valstu, ir bezspēcīga tādu nevalstisko aktieru kā IS priekšā.
Izdevuma The Wall Street Journal mākslas apskatnieks Ēriks Gibsons iesaka pieņemt jaunu starptautiski saistošu likumu, kas vērstos pret kultūras vērtību apgānīšanu. «Civilizētās pasaules kolektīvajai balsij ir jāpasludina, ka turpmāk kultūras mantojuma iznīcināšana tiks uzskatīta par kara noziegumu, par ko tiesās Starptautiskajā tiesā Hāgā,» raksta Ē. Gibsons.