Bez ierobežojumiem drīkst iet un braukt uz visām četrām debespusēm. Pie sienām izkārtas Eiropas Savienības direktīvas, kas stingri turas kā zirgs pie ilksīm. Pārtiku saldina pēc Eiropas šnites darinātais cukurs Jelgavas zīmola iepakojumā. Izziņotā prasība veikt nacionālās naudas reformu - sāls uz brūces!
Tagad īstenības gaismā pasaule redzama rūgtās patiesības viedokļu diapazonā. Kur sākas politika, morāle klusē. Klīst korupcijas rēgs, kura galavārdam nav gala. Morāles kritēriju devalvācija centīgi tiek maskēta, tomēr baltie diegi redzami visā plaukumā. Tautas griba ir kā vīģes lapa. Latvija ar pacietības pārpildītu kausu seko lielvalstīm kā saulespuķe saulei, grozās kā muša dillēs, lai tomēr izlēktu uz loka autostrādes. Goddevībā pret svešiniekiem Latvija pinas kompromisu labirintos, maldās uz sava ceļa - grūti apvienot savu garu ar esamības elpu. Pārvarot problēmu un pretrunu gūzmu, jāatskatās atpakaļ, lai labāk saredzētu ceļu priekšā un, nedod dievs, neiekāptu gaišās nākotnes ēnā. Nelabvēļi vīpsnā, ka Latvija no vārnām atpalikusi un pie pāviem nav tikusi. Patlaban dzīve ir drāma gudrajiem, rotaļlieta muļķiem, komēdija bagātajiem, bet traģēdija nabagiem.
Dziedējot dvēseles brūces vēstures vējos, Latvijā viedīgo ūdeņu vērpetēs virpuļo triāde: latviskums, eiropeiskums, universālisms. Latvija nedzīvo uz smiltīm un akmeņiem, tai ir dabas bagātības. Latvijas attīstībai ir finanšu profesionāļi, godīgums un saimnieciskums, spēja uzturēt nacionālo garu, valodas dziļo gudrību un skaistumu. Kas piepildīs latviešu sirdis ar lepnumu un sāpēm par Latviju?
Klaudija Tiltiņa