Reformu partija (RP) nav vienīgā, ar kuras biedriem Vienotība cer paplašināt savas rindas, kuras varētu kļūt retākas pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, jo līdz ar Valdi Dombrovski uz Briseli varētu doties vēl vairāki redzami politiķi. Zināms, ka Vienotība plāno uzrunāt gan pašvaldību vadītājus no reģionālajām partijām, ar kuriem jau sāka sarunas V. Dombrovska valdības laikā, gan vairākus bijušos Tautas partijas biedrus, piemēram, Oskaru Spurdziņu, Māri Kučinski, Jāni Lagzdiņu, kuri gan vēl nav solījuši pieņemt piedāvājumu. Kādreiz Tautas partijā bija arī L. Straujuma, kurai ir liela autoritāte reģionu cilvēku acīs. Valmieras mēru Inesi Boķi, kurš ir apstiprinājis, ka plāno startēt Saeimas vēlēšanās, un arī M. Kučinski pie sevis redz arī Zaļo un Zemnieku savienība.
Pērnā gada nogalē Vienotība bija iniciatore paziņojumam par tuvināšanos ar RP, jo tobrīd bija svarīgi, lai kopīgi paziņotu par atbalstu izraudzītajai premjera kandidātei un panāktu lielāku ietekmi topošajā valdībā. Pēc pāris nedēļām abu partiju attiecības jūtami iedragāja Vienotības prasība nomainīt ekonomikas ministra amatā Danielu Pavļutu (RP). RP biedri atzīst, ka grūti uzticēties kolēģiem, jo ir liela atšķirība, vai «mūs aicina pievienoties Vienotībai, lai ātrāk apēstu un izšķīdinātu, vai mēs esam vajadzīgi, lai kopā strādātu un varētu vairāk izdarīt». Šaubas esot arī tāpēc, ka nav skaidrs, cik stabila un saliedēta ir pati Vienotība.
Vienotības kongresā partijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa sacīja: «Kandidātu sarakstā Saeimas vēlēšanās laipni aicināti arī Reformu partijas biedri, kuri būs pievienojušies Vienotībai.» RP domnieki nebija noskaņoti likvidēt partiju un iestāties Vienotībā. Reģionālo partiju biedri varēs sadarboties ar Vienotību un startēt vēlēšanās no tās saraksta, neatsakoties no savas politiskās piederības. Jau 10. Saeimā tā ievēlēja Aivaru Volfu no partijas Tukuma pilsētai un novadam. Vienotības biedri kolēģiem no RP saka - jo drīzāk viņi iestāsies Vienotībā, jo ātrāk varēs piedalīties lēmumu pieņemšanā kā domes locekļi, jo tajā ir visi ministri un Saeimas deputāti. «Redzu pretrunas ceļa kartes rakstīšanā. Partijas biedru vairākuma viedoklis ir, ka Reformu partija ir jāsaglabā. Risinājumu būs grūti atrast, bet nav jāmet plinte krūmos,» sacīja RP priekšsēdētājs Edmunds Demiters. Arī Vienotībā nav vienotas attieksmes pret RP politiķiem. Tā dēvētais Lietussargu grupas spārns jau ir satuvinājies ar RP politiķiem un redz viņos sabiedrotos jautājumos par tiesiskuma nostiprināšanu. Tikmēr Jaunā laika dibinātāji ir daudz rezervētāki.
Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars teica, ka ceļa kartes rakstīšana ir atlikta pēc valdības apstiprināšanas. «Taču ir jāsaprot, ka Reformu partijas zīmols tagad neiedod papildu vilkmi, bet drīzāk izraisa negatīvas sajūtas,» sacīja A. Kampars. Viņaprāt, tāpēc loģiska būtu šīs partijas politiķu iestāšanās Vienotībā. Taču tas esot RP lēmums, kā tā cieņpilni šo procesu pabeidzot - pārveido partiju par biedrību vai to likvidē. Līdz maijam, vēlākais - jūnija sākumam, kolēģiem vajadzētu izšķirties, kā viņi vēlas turpināt savu politisko darbību, norādīja A. Kampars. Viņaprāt, arī Reformu partijā ir dažādi cilvēki. Par valdību nenobalsoja divi Saeimas deputāti Juris Viļums un Valdis Liepiņš, kurš ir bijis Pilsoniskajā savienībā, bet vēlēšanās neplānojot kandidēt. Pret RP likvidāciju iebilst liepājnieks Jānis Vilnītis, kuram ir liela nodaļa un pieci mandāti Liepājas domē. Par viņa iesaistīšanu Vienotībā dzirdēti dažādi viedokļi, jo J. Vilnītis ir bijis arī LPP/LC, taču Vienotībai Liepājā nav vērā ņemamas nodaļas, un tā arī neguva pārstāvniecību Liepājas domē.