Gada nogales iepirkšanās burzmu tradicionāli pavada purpināšana par svētku komercializāciju, to patiesā satura pazušanu utt. Pretī nestrīdēšos, tomēr mazliet dīkajā periodā starp Ziemassvētkiem un Jaungadu mēģināšu lasītāju izklaidēt/nomierināt, apgalvojot, ka uz bezgaumības robežas balansējoša formas un satura savstarpēja neatbilstība raksturīga ne tikai decembra otrajai pusei.
Pavērsimies kaut uz mākslas attiecībām ar politiku. Droši vien vairumam nebūtu pārsteigums atziņa par kino pakļaušanu propagandas mērķiem. Bet multiplikācijas filmas? Jā, tās varbūt ne vienmēr atbilst pieaugušo priekšstatiem par to, kas noderīgs bērniem, tomēr politikai it kā šajā laukā nebūtu nekas darāms. Kā tad... 1941. gadā Disneja studija radīja multenīti Seven Wise Dwarfs, kurā klasiskie septiņi rūķīši spriež, kur pareizāk investēt sakrātos dārgumus. Atbilde: ASV valdības obligācijās militāro izdevumu finansēšanai. Vēl agrāk - divdesmito gadu vidū - boļševiku režīms iepriecināja publiku ar multiplikācijas filmu Starpplanētu revolūcija, kurā biedrs Kominterns dodas uz Marsu cīnīties ar Kapitālistiem. Kaut kā, starpplanētu telpā ieriktētajam Ļeņina ģīmim noraugoties, varenas kaujas rezultātā Kapitālisti tiek, protams, uzvarēti.
Šādi piemēri izklausās diezgan eksotiski, tomēr vismaz nerada bezgaumības uz zaimošanas robežas iespaidu. Tomēr arī tādas ir bijis bezgala daudz. Divdesmito gadu sākums - daudzos Krievijas reģionos ir postošs bads, mirst tūkstošiem cilvēku. Boļševiku elite (t. sk. ap partiju spietojošie inteliģences pārstāvji), šķiet, uzskata par banālu vākt naudu vai pārtiku līdzpilsoņu atbalstam - ar to lai nodarbojas (un tiešām nodarbojās) vecmodīgie ārzemju «kapitālisti». Toties 1921. gadā Petrogradas porcelāna rūpnīca saražo īpašas porcelāna trauku servīzes, no kuru pārdošanas iegūtie (kas tos pirka izpostītā valstī?) līdzekļi it kā tiktu novirzīti bada cietējiem. Porcelāna trauki uz bada nāves, kanibālisma un citu šausmu fona - kaut kā «neliekas kopā». Līdzīgi kā cirka izrādes rīkošana uz reihstāga Berlīnē kāpnēm burtiski dažas dienas pēc tik šaušalīga kara beigām 1945. gada maijā. Bet, redz', bija ļaudis, kuriem tā nelikās.
Īsi sakot, lai kā jūs kaitina visi šie Santa Klausi, ziemeļbrieži Rūdolfi un citi Ķīnā saštancēti izstrādājumi, tas viss ir pieciešams. Ja vien negadās - tas esot patiess stāsts - kā kādam gudriniekam Ķīnā, kurš saražojis pircējiem Rietumos uz Ziemassvētku sezonu «divus vienā» - krustā sistu Santa Klausu partiju. Cilvēks ir kronis it visā.