«Nekad neesmu teicis, ka lauksaimniecība būs hobijs,» komentējot zemnieku dusmas par viņa izteikumiem, Dienai sacīja pats antropologs. Viņš uzskata, ka Zemnieku Saeima ir izrāvusi no konteksta frāzi, kad viņš pērn uzstājies kādā konferencē Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā.
«Var piekrist Ķīļa kunga izteikumam par to, ka jāmainās izpratnei par dzīvi laukos, bet Ķīļa kungam būtu jāizvairās, skaidrojot lauksaimniecības attīstības vīziju Latvijā, pielīdzinot to hobijam. Ja šādus scenārijus laiksaimniecības nozares izaugsmei izvirza Stratēģiskās analīzes komisija, tad rodas jautājums, kādi dati ir analizēti un kā šādi secinājumi ir radušies,» norādījusi M. Dzelzkalēja.
«Zemnieku Saeima savu nostāju ir balstījusi uz kļūdainiem pieņēmumiem, tā ir no baumām uzpūsta ažiotāža,» ir pārliecināts R. Ķīlis. Hobiju viņš esot pieminējis kontekstā, ka mūsdienu lauki nav modelējami pēc XIX vai XX gadsimta priekštatiem par pašpietiekamu, omulīgu zemnieku, bet gan par augsti tehnoloģisku uzņēmumu. «Toreiz pieminēju, ka hobijs ir viena no formām, kā var mainīties lauki, un ka atsevišķas saimniecības tam pievērsīsies,» paskaidroja R. Ķīlis. Citādi viņš redzot trīs attīstības virzienus: industriālās lielsaimniecības, bioloģiski tīrās mazās saimniecības (zaļās takas, ekotūrisms), kā arī ķīmiskās rūpniecības saimniecības, kas nodarbotos ar dabisko izejvielu farmāciju un kosmētikas ražošanu. Piemēram, augstākās kvalitātes auzu audzēšanu un pārstrādāšanu sejas kopšanas līdzekļu ražošanā.