Taivānas problēma
Pēc analītiķu domām, Ķīna ir sajutusi Amerikas vājuma brīdi, jo pēc smagās finanšu krīzes ASV zaudēja daļu ierastās pašpārliecinātības. Ķīna arī pasaules ekonomikas krīzes laikā turpina strauji attīstīties un lolo cerības, ka drīzā nākotnē varētu panākt un apsteigt ASV, kļūstot par pasaules vadošo lielvaru. Neskaidrību abu lielvalstu attiecībās ieviesa arī ASV prezidenta Baraka Obamas nākšana pie varas, jo pagājušo gadu abas puses pavadīja, meklējot īsto pieeju attiecību veidošanai.
B.Obama sākotnēji izvēlējās ļoti piesardzīgu politiku un atturējās no jebkādas kritikas pret komunistisko Ķīnas režīmu. Taču pēdējā laikā viņš nolēmis izrādīt stingrāku nostāju. B.Obama apstiprina, ka drīzumā plāno tikties ar tibetiešu garīgo līderi dalailamu, lai gan tas jau izraisījis niknus Ķīnas protestus. Pekina brīdina, ka B.Obamas un dalailamas tikšanās, kas varētu notikt jau februārī, iedragās ASV un Ķīnas attiecību pamatus.
Pekinas sašutumu izraisījis arī ASV nodoms pārdot Taivānai dažādus ieročus vairāk nekā par sešiem miljardiem dolāru. Pekina uzskata, ka moderno ASV ieroču piegādāšana Taivānai apdraudēs Ķīnas drošību. ASV un Taivānas amatpersonas uzsver, ka amerikāņi piegādās Taivānai tikai aizsardzības, nevis uzbrukuma ieročus. Amerikāņi apņēmušies parūpēties par Taivānas drošību, bet Ķīna uzskata, ka šāda militārā sadarbība ir «iejaukšanās Ķīnas iekšējās lietās».
Savstarpējā atkarība
Ķīnas amatpersonas piedraudējušas, ka varētu noteikt sankcijas pret ASV uzņēmumiem, kas pārdevuši ieročus Taivānai. Šāds pavērsiens vēl vairāk palielinātu ASV un Ķīnas nesaskaņas ekonomikas jomā. Amerikāņi ir satraukti par milzīgo savstarpējās tirdzniecības deficītu ar Ķīnu, jo tas pārsniedz 200 miljardu dolāru gadā. ASV ražotāji žēlojas, ka Ķīna apzināti uztur mākslīgi zemu savas valūtas kursu, lai veicinātu eksportu un apgrūtinātu importu. Šonedēļ kļuva zināms, ka Ķīna nolēmusi vērsties arī pret ASV vistas gaļas importu, uzliekot ievērojamu antidempinga nodevu.
ASV un Ķīnas domstarpības pastiprināja arī nesenais interneta milža Google konflikts ar Ķīnas varas iestādēm, kas tiek vainotas cenzūrā un hakeru uzbrukumu atbalstīšanā. ASV amatpersonas uzsver, ka amerikāņi ir gatavi aizstāvēt savus principus. Taču arī ASV valdības manevra iespējas ir ierobežotas, jo Ķīna kļuvusi par lielāko ASV kreditoru, iegādājoties ASV parādzīmes par 800 miljardiem dolāru. Pēc analītiķu domām, Ķīnas un ASV attiecībās tuvākajos gados valdīs savstarpējās atkarības princips, jo Ķīna nevar iztikt bez ASV tirgus, tāpat kā ASV nevar iztikt bez Ķīnas.