Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +4 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 12. novembris
Kaija, Kornēlija

Kipru piemeklē šoka terapija

Plašu starptautisku rezonansi izraisījusi iecere aplikt Kipras banku depozītus ar vienreizēju nodokli, lai glābtu šo valsti no finansiāla kraha.

Šī iecere tiek skaidrota ar vēršanos pret Krievijas noguldītājiem, kuri iecienījuši Kipras bankas, tāpēc īpaši asu nosodījumu izpelnījusies Krievijā. Tiek vēstīts arī, ka vienreizējā nodokļa prasība Kiprai izvirzīta galvenokārt pēc Vācijas vēlmes, lai novērstu, ka par Eiropas Savienības (ES) naudu tiek glābti Krievijas oligarhu līdzekļi, kā arī lai nodrošinātu investoru dalību Kipras ekonomikas atjaunošanā. Tomēr ne tikai Krievijā, bet arī daudzviet Eiropā izskan aizdomas, ka lēmuma pamatā ir citi apsvērumi, bet Krievijas oligarhi piesaukti vienīgi publikas nomierināšanai.

Netaisnīgs un bīstams

Krievijas prezidents Vladimirs Putins, izvērtējot iespējamo lēmumu par papildu nodokļa banku noguldījumiem ieviešanu Kiprā, ar sava preses sekretāra Dmitrija Peskova starpniecību paziņoja, ka «šāds lēmums tā pieņemšanas gadījumā būs netaisnīgs, neprofesionāls un bīstams». Nedaudz vēlāk savu viedokli pauda arī Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs, pēc kura domām iespējamā depozītu aplikšana ar nodokli ir dēvējama par svešas naudas konfiskāciju. «Nezinu, kas ir šīs idejas autors, taču tas izskatās tieši tā,» pavēstīja Krievijas premjers.

Līdzīgā garā izteicās arī virkne citu Krievijas līderu, īpaši norādot, ka lēmums ticis pieņemts, nebrīdinot Krieviju. Plašsaziņas līdzekļi uzskata, ka sašutuma pamatā ir divi iemesli. Kā raksta laikraksts Kommersant, Kipru tās pievilcīgās nodokļu sistēmas un plašās krievvalodīgās kopienas dēļ par savu bāzes vietu darbam eirozonā izvēlējusies virkne Krievijas kompāniju, tajā skaitā valsts uzņēmumi, kuri tur nodibinājuši filiāles vai meitasuzņēmumus. Arī daudzām kompānijām ir ne tikai norēķinu konti, bet arī ievērojami depozīti Kipras bankās, tādēļ šiem uzņēmumiem nāksies piespiedu kārtā nodarboties ar Kipras ekonomikas glābšanu. Kommersant apgalvo, ka Krievijas kompāniju depozīti Kiprā varētu sasniegt līdz pat 11 miljardiem latu, bet fizisko personu noguldījumi - tikai aptuveni 5,4 miljardus.

Kā otrs iemesls tiek minēts fakts, ka, sākot ar šo gadu, stājusies spēkā divpusēja vienošanās starp Kipru un Krieviju par plašu apmaiņu ar banku informāciju (pretim solot ievērojami pagarināt Maskavas Nikosijai piešķirta aizdevuma termiņus), kas ļautu Krievijai iegūt informāciju par Kipras bankās esošajiem, no valsts nelikumīgi izvestajiem līdzekļiem un to īpašniekiem. Rezultāts būtu naudas atgriešanās Krievijā «brīvprātīgi, bet piespiedu kārtā». Nestabilitātes dēļ vairākums šo līdzekļu likumsakarīgi pametīs Kipru - runa varētu būt par 7-10,5 miljardiem latu it kā nenosakāmas, bet faktiski Krievijas izcelsmes naudas. Ne velti Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs jau paziņojis, ka Krievijas attieksme pret aizdevuma Kiprai atmaksas termiņu pagarināšanu «varētu arī mainīties».

Vācija un Lielbritānija

Lai arī vēl iespējami vairāki Kipras glābšanas plāna īstenošanas varianti, skaidrs, ka Kipras kā finanšu centra darbībai ir pienācis gals. Pēc piedzīvotā stresa valsti, visticamāk, pametīs lielākā daļa noguldītāju un finanšu sektora darboņu, izvēloties vai nu neapstrīdami īstas nodokļu paradīzes, vai, it īpaši uzņēmumu gadījumā, stabilas un prognozējamas valstis, neraugoties uz to augstākajiem nodokļiem. Kā ticamākās kandidātes jau tiek minētas Vācija, Šveice, kā arī Lielbritānija.

Jāatceras, ka eirozonas valstu finanšu ministri jeb tā dēvētā Eirogrupa un Starptautiskais Valūtas fonds vienojās sniegt finansiālu palīdzību Kiprai septiņu miljardu latu apmērā apmaiņā pret nodokļu paaugstināšanu uz izmaiņām banku likumdošanā.

Vislielāko ažiotāžu izraisījusi kategoriskā prasība, ka Kipras banku klientiem par saviem depozītiem jāmaksā vienreizējs «nodoklis», šādi iekasējot četrus miljardus latu. Noguldītājiem, kuru banku kontos ir mazāk nekā 14 000 latu, šis vienreizējais nodoklis nebūtu jāmaksā, savukārt noguldītājiem, kuru kontos ir no 14 000 līdz 70 000 latu, būtu jāmaksā nodoklis 6,75% apmērā, bet tiem, kuru noguldījumi pārsniedz 70 000 latu - 9,9% apmērā. Noguldītāji kā kompensāciju saņemtu savu banku akcijas. (Sākotnējā iecere paredzēja 6,75% nodevu noteikt visiem noguldījumiem, arī tiem, kas mazāki par 70 000 latu.)

Jauna metode cīņai

Bezprecedenta prasības Kiprai Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms pamatoja ar «Kipras finanšu sektora īpašo struktūru un ievērojamo apjomu, kas vairāk nekā septiņas reizes pārsniedz valsts iekšzemes kopproduktu». No Eirogrupas paziņojuma nepārprotami izriet, ka ES pieprasa, lai līdz 2018. gadam šis rādītājs tiktu pazemināts līdz ES vidējiem parametriem. Šī prasība, apvienota ar iepriekš minēto dīvainību kopumu, kā uzskata Krievijas laikraksts Kommersant, faktiski nozīmē - Briselē pieņemts lēmums pārtraukt Kipras kā starptautiska banku centra eirozonā un vietas, caur kuru eirozonā ienāk rubļi un sterliņu mārciņas, darbību.

Cits autoritatīvs Krievijas izdevums Expert tikmēr citē analītiķi Annu Bodrovu, kura uzskata, ka tieši Kiprā, ņemot tās nenozīmīgo daļu (0,25%) ES kopējā ekonomikā, nolemts izmēģināt jaunu metodi cīņai pret finanšu problēmām - šoka terapiju, kad iedzīvotāji un noguldītāji kopīgi ar valsti sedz banku sektora zaudējumus. Analītiķe arī uzskata, ka notikumi Kiprā devuši eiro triecienu, no kura tas nespēs atgūties vēl ilgi.

Daudzi rietumvalstu plašsaziņas līdzekļi uzskata, situācija Kiprā grauj uzticību Eiropas banku sistēmai. Tā The Wall Stret Journal redakcijas komentārā teikts, ka «pat gadījumā, ja vienošanās ar Kipru paliks vienīgais šāda veida līgums, Eiropa rada bīstamu precedentu», jo lēmums ir «solis prom no juridiskās prognozējamības». Vācijas Sᅢᄐddeutsche Zeitung raksta, ka lēmums ir «pēdējais ES pārkāptais tabu», un, ja finanšu tirgu reakcija nebūs pārmēru vētraina, līdzīga rīcība var sekot arī citās ES valstīs.

Cer uz dabasgāzi

Lai arī Eiropas Stabilitātes mehānismu, kas ir galvenais aizdevuma piešķīrējs, veido nodokļu maksātāju nauda, līdzekļu piešķiršana Kiprai ir aizdevums, turklāt to pilnībā atmaksāt spējīgai valstij. Kiprā atšķirībā no Grieķijas pastāv konkrēts aizdevuma atmaksas plāns - 2017. gadā valsts piekrastē sāksies dabasgāzes ieguve, un Kipra plāno trešdaļu ieņēmumu novirzīt palīdzības atmaksai.

Ar to, ka valsts saņems aizdevumu, jo perspektīvā ir spējīga to atmaksāt, arī rēķinājās Kipras politiķi, tomēr Eirogrupa sniegt atbildi vilcinājās vairāk nekā pusgadu, kura laikā Kipras finanšu iespējas strauji izsīka. Tāpat, jo tuvāk nāca lēmuma pieņemšanas galīgais termiņš, jo aktīvāk tika apspriestas krievu naudas un naudas atmazgāšanas tēmas. Turklāt Eirogrupa gaidīja februārī notiekošo valsts prezidenta vēlēšanu rezultātus, neslēpjot savu atbalstu proeiropeiskajam kandidātam Nikosam Anastasidim, kurš beigās arī pārspēja komunistu atbalstīto neatkarīgo kandidātu Stavru Malasu. Iepriekšējais prezidents, pret ES skeptiski noskaņotais taupības pasākumu pretinieks komunists Dimetris Kristofijs vēlēšanās nevarēja kandidēt.

Jāpiebilst, ka N. Anastasidis arī pilnībā attaisno uz viņu liktās cerības, jo konsekventi pieturas pie viedokļa, ka citas vietas, kur aizņemties naudu, izņemot ES, nepastāv. Pēc neoficiālas informācijas jaunais Kipras prezidents pat neizskatītu noraidījis Gazprom aizvadītās nedēļas nogalē izteikto piedāvājumu par Kiprai izdevīgiem noteikumiem piešķirt aizdevumu banku sistēmas glābšanai apmaiņā pret licenci dabasgāzes ieguvei Kipras ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Krievu nauda Kiprā

Reitingu aģentūra Moody's uzskata, ka juridiskās un fiziskās personas no Krievijas depozītos Kipras bankās glabā līdz 19 miljardiem ASV dolāru (nedaudz vairāk par 10 miljardiem latu).
Krievijas investīcijas Kipras banku sistēmā ir aptuveni 12 miljardi ASV dolāru (6,4 miljardi latu), bet Krievijas bankas Kiprā reģistrētiem uzņēmumiem ir izsniegušas kredītus 30 40 miljardu ASV dolāru (16-22 miljardu latu) apmērā.
Plašsaziņas līdzekļos tiek minētas arī citas summas - tā Financial Times uzskata, ka Krievijas pārstāvju noguldījumi Kipras bankās ir vismaz 25 miljardi eiro (17,5 miljardi latu), bet Kommersant min summu līdz 20 miljardiem eiro (14 miljardi latu).

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vienotībai priekšā riskantas izspēles

Par scenārijiem, kā varētu attīstīties koalīcijas partneru attiecības, un dažādiem ministru sastāva restartēšanas modeļiem, kas varētu novest pie koalīcijas paplašināšanas vai valdības krišanas,...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?