Droši vien tie paši fotoradari.
Vai jūs kā jurists varat apgalvot, ka atrisināti ir tiesiskie jautājumi, piemēram, jautājums par to, ka var sodīt auto īpašnieku, pat ja pie stūres bijis cits cilvēks?
Jāpiekrīt, ka šis jautājums joprojām ir diskusijas objekts, un es pieļauju, ka šādās situācijās uzliktus sodus kāds mēģinās apstrīdēt Satversmes tiesā. Tomēr es gribētu atgādināt, ka precedents jau ir gadiem ilgi - ka pie nepareizi novietota auto stikla liek «plāksteri» un sodu maksā auto īpašnieks, pat ja viņš nav bijis tas paviršais šoferis.
Kā jūs kā bijušais KNAB vadītājs vērtējat biroja jaunā vadītāja pirmos soļus?
Var teikt, ka milzīgs pluss jau ir tas, ka mēs vairs nedzirdam par nesaskaņām pašā birojā. Respektīvi, notiek normāls ikdienas rutīnas darbs - no malas skatoties, varbūt liekas garlaicīgi, bet tieši tas ir nepieciešams biroja darbam. Tomēr vienlaicīgi jāsaka, ka birojs un jaunais vadītājs personīgi varētu būt aktīvāki sabiedrības informēšanā - par KNAB darbu, jauniem likumprojektiem, kas vērsti uz korupcijas apkarošanu, plus skaidrojot jau spēkā esošo likumdošanu.
Nu jā - biroja vārds pēdējā laikā vairāk izskan saistībā ar informācijas noplūdes skandāliem. Jūsuprāt, tie ir atsevišķi gadījumi vai tomēr kāda sistēmiska nepilnība?
Nedomāju, ka sistēmiska. Piemēram, vienā no gadījumiem ir runa par KNAB darbinieku, kas birojā nostrādājis piecus vai sešus gadus, normāli pildījis savus pienākumus - uzminēt, kad un kāpēc šādam cilvēkam rodas tāds dīvains kārdinājums, faktiski nav iespējams.
Laiku pa laikam aktualizējas diskusijas par biroja pārraudzības sistēmu, jo vienmēr ir aizdomas - ja KNAB ir pakļauts premjeram, tad ir runa par kādu konkrētu partiju.
Tas ir sarežģīts jautājums, kas ir apspriests ne tikai žurnālistu un ekspertu vidē, bet savulaik pat bija izstrādāta KNAB neatkarīgas nostiprināšanas koncepcija. Atskatoties uz biroja nu jau desmit gadu vēsturi, man tomēr liekas, ka pašreizējais modelis ir labākais no iespējamiem ar vienu nosacījumu - ja KNAB vadītājam ir mugurkauls. Jā, šis modelis ir smagnējs, tomēr veidot biroju kā pilnīgi neatkarīgu institūciju nozīmētu nepieciešamību grozīt Satversmi, lai biroja statusu noteiktu līdzīgu Valsts kontrolei. Pat pieņemot, ka to izdara, - tad biroju uzraudzītu padome, kuru veidotu cilvēki, kuriem sabiedrība uzticas. Bet ja nu šī padome netiek galā? Tad pastāv risks, ka tāda pilnīgi neatkarīga biroja vadītājs var netraucēti veikt kādas pretlikumīgas darbības. Citiem vārdiem sakot, pašreizējais modelis ir adekvāts, turklāt neaizmirsīsim, ka ir izstrādāta jauna kārtība, kā tiek izraudzīts KNAB priekšnieks.
Tiesa, tik un tā ir jautājumi, kāpēc parādās tas vai cits kandidāts uz priekšnieka posteni. Piemēram, kāpēc ne Strīķe, kura sabiedrībā tiek uzskatīta par biroja mugurkaulu?
Strīķe uz vadītāja posteni jau ir vairākas reizes kandidējusi, un es domāju, ka ikvienam cilvēkam ir zināms psiholoģiskais slieksnis, kuru sasniedzot viņš vairs negrib iet cauri tai šķīstītavai. Turklāt es domāju, ka Juta pati un sabiedrība kopumā ir sapratusi, ka, vadot korupcijas apkarošanas bloku birojā, viņa tieši ir savā īstajā vietā.
Jūs politikā ienācāt Sabiedrības par citu politiku sastāvā. SCP pauda zināmā mērā sociāldemokrātiskus uzstādījumus. Kā jūs jūtaties tagad Vienotībā?
Neteikšu, ka absolūti komfortabli, jo viedokļu atšķirības patiešām bija. Piemēram, mēs aizstāvējām progresīvā ieņēmumu nodokļa ieviešanu, tomēr mūsu oponenti apvienībā deklarēja, ka šāda nodokļa administrēšanas izdevumi būtu lieli, toties fiskālie ieņēmumi - ne visai.
Vai SCP nepārsteidzās ar iekļaušanos Vienotībā? Varbūt vajadzēja izveidot vienu normālu, spēcīgu sociāldemokrātisku partiju?
Man šķiet, ka sociāldemokrātiskā ideja šajos gados Latvijā ir iedragāta un degradēta - atcerēsimies, ka arī Saskaņas centrs sevi dēvē par sociāldemokrātisku spēku. Līdz ar to, reālistiski izvērtējot iespējas, mēs pieņēmām tādu lēmumu, kādu pieņēmām.
Tad partiju spektrs Latvijā tā arī paliks tāds klibojošs uz labo pusi?
Tas ir laika jautājums, iespējams, ka nepieciešama politiķu paaudžu nomaiņa. Piemēram, manuprāt, sakarīga sociāldemokrātiska organizācija var veidoties uz biedrības Progresīvie pamata - tur ir gados jauni cilvēki.
Intervēja Andrejs Panteļējevs, sagatavoja Māris Zanders