Pirms nedēļas Saeimas darba kārtībā bija opozīcijā esošās Latvijas Reģionu apvienības (LRA) iesniegtie grozījumi pamatlikumā, kas noteica Valsts prezidenta izraudzīšanos atklāti, un par tiem nobalsoja arī Vienotība, jo formāli šis projekts koalīcijā nebija skatīts. Pēc tam sociālajos tīklos parādījās ieraksti, ka Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA), kas pēc būtības atbalsta prezidenta ievēlēšanu atklāti, ir apmuļķota, jo nebalsoja, respektējot ZZS nostāju. Pirmdien koalīcijas sēdē Vienotības pārstāvji esot nodūruši galvas un atzinuši, ka nav ievērojuši līgumu, Dienai pastāstīja kāds sēdes dalībnieks.
Paskaidrot vēlētājiem
Šonedēļ sadarbības padomes darba kārtībā jau bija NA piedāvātās izmaiņas Satversmē. Atšķirībā no LRA priekšlikuma, kur bija minēti arī kandidāta kritēriji, NA projektā ir ierosināts aizklātās ievēlēšanas principu aizstāt ar atklātu, Dienu informēja NA valdes loceklis Jānis Iesalnieks. Viņš atgādināja, ka prasības amata pretendentiem ir noteiktas Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā, tāpēc Satversmē nebūtu jāiekļauj. NA trešdien vēlreiz lems, kā rīkoties. Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu atbalsta arī Vienotība un iniciatīvai varētu būt Saeimas vairākuma atbalsts, taču koleģiāli būtu rēķināties ar ZZS viedokli, atzina J. Iesalnieks. Viņaprāt, deputātiem ir jāspēj paskaidrot vēlētājiem jebkuru savu lēmumu.
Šis viņa viedoklis saskanēja ar to, ko teica Vienotības frakcijas vadītāja vietnieks Kārlis Šadurskis, kurš kā partijas pārstāvis koalīcijas sēdēs bija respektējis līgumu un pirms nedēļas balsojumā nepiedalījās. Viņš atgādināja, ka Valsts prezidents ir vienīgā amatpersona, kuru Saeima joprojām vēlēs aizklāti. «Ir jāļauj deputātiem pašiem izšķirties bez partijas spiediena,» Dienai skaidroja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Viņa vadītajai frakcijai 2011. gadā par tagadējo Valsts prezidentu bija brīvais balsojums, pēc kura A. Brigmanis apgalvoja, ka pats atbalstījis Valda Zatlera atkārtotu ievēlēšanu. Taču, kā sadalījās toreizējā Saskaņas centra un citu partiju balsis, neviens līdz galam nav izpētījis. Ja prezidentu vēlētu atklāti, viss būtu skaidrs un tāda sadalīšanās būtu grūtāk iedomājama. Uz vaicāto, vai tas nav ZZS nepiekāpības patiesais iemesls, A. Brigmanis skaidri neatbild, bet atzīst, ka Valsts prezidenta ievēlēšana vienmēr bijis sensitīvs jautājums, «un tā vienmēr ir bijusi aizkulišu sarunām apvīta».
Nav vienīgās vēlēšanas
Var paredzēt līdzīgu situāciju arī šogad. Valsts prezidenta kandidatūras ir jāiesniedz maija vidū, bet vēlēšanām jānotiek ne agrāk kā 40 dienu un ne vēlāk kā 30 dienu pirms esošā prezidenta pilnvaru beigām - maija beigās vai jūnija sākumā, jo 8. jūlijā jaunais prezidents sāks pildīt amata pienākumus. Kad A. Bērziņš pateiks, vai ir gatavs kandidēt, Vienotība lems, atbalstīt esošo prezidentu vai izvirzīt citu kandidātu, sacīja K. Šadurskis. No viņa teiktā bija noprotams, ka Vienotība neplāno amatam nominēt partijas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu. Vienotības politiķi pieļauj, ka partijas līderes vārda minēšana kontekstā ar šo amatu nāk no konkurējošajām partijām ar mērķi uzkurināt diskusijas, kas varētu nenākt par labu Vienotībai. NA prezidenta amatam ir nosaukusi konstitucionālo tiesību ekspertu Egilu Levitu. Neoficiāli zināms, ka NA pārstāvji ar viņu arī ir pārrunājuši šādu iespēju, taču varētu virzīt tikai tad, ja būtu pārliecība par nepieciešamo vairākuma - vismaz 51 balss - atbalstu. Jāatgādina, ka E. Levita kandidatūra kuluāros kontekstā ar šo posteni tika minēta jau 2007. gadā, kad toreizējā premjera Aigara Kalvīša (TP) vadītā koalīcija vienoti atbalstīja Valdi Zatleru.
Vienotības vadība uzskata, ka ne mazāk svarīgi ir sākt diskusiju arī par tiesībsargājošo iestāžu vadītāju vēlēšanām. Jūnija sākumā septiņu gadu pilnvaru termiņš beigsies Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam, kuru Saeima izvēlas pēc Augstākās tiesas plēnuma ieteikuma. Iepriekšējā Saeimā Baiba Broka (NA) bija ierosinājusi AT priekšsēdētāja apstiprināšanu uzticēt AT plēnumam, nevis Saeimai. NA frakcijas vadītājs Gaidis Bērziņš, kurš vada arī Saeimas Juridisko komisiju, sacīja, ka šo priekšlikumu nav paredzēts aktualizēt.
Savukārt ģenerālprokurora piecu gadu pilnvaru termiņš beigsies jūlija sākumā, un viņu Saeima izvēlēsies pēc AT priekšsēdētāja priekšlikuma.