Tirgoņu izdomai, šķiet, nav robežu. «Ir konstatēti gadījumi, kad degvielu tirgo tālbraucēji no saviem ietaupījumiem vai uzkrājumiem, vilcienu vilcēju degvielu tirgo dzelzceļa darbinieki un tā tālāk,» skaidroja Ekonomikas policijas pārvaldē (EPP). Visai daudz nelegālās degvielas tiek aizturēts arī uz valsts robežas. «2010. gada desmit mēnešos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes un Muitas pārvaldes darbinieki ir izņēmuši 9262,31 litru degvielas, no kuriem vairāk nekā 80% ir dīzeļdegviela. Visbiežāk izņemtās degvielas apjomi ir no 100 līdz 750 litriem, bet vidēji viena pārkāpuma ietvaros tiek izņemti 165 litri. Degviela visbiežāk ievesta no Krievijas, izmantojot autotransportu. Visbiežāk degvielu cenšas slepus ievest, automašīnās uzstādot nestandarta papildu degvielas tvertnes,» stāstīja VID Komunikāciju daļā.
Vēl viens nelegāli tirgotās degvielas avots ir zādzības no LRT kontrolētā cauruļvada uz Ventspili. Uzņēmuma preses pārstāve Zane Bojāre atzīst, ka mēģinājumi tam nelegāli pieslēgties ir nepārtraukti, turklāt «šie pieslēgumi vienmēr rada draudus arī videi». Viņa gan apgalvo, ka pēdējā laikā degvielas zudumi esot tieši samazinājušies, nevis palielinājušies, jo ieviesta jauna pieeja cauruļvada uzraudzībai, un vairāki zagļi arī notverti. Viņa gan atzīst, ka pilnīgi izskaust zādzības visdrīzāk nebūs iespējams nekad: «Tomēr zagļi ir inovatīvi un atrod arvien jaunus veidus, kā pieslēgties.»
EPP atzīst, ka šāda veida pārkāpumi tiek konstatēti diezgan bieži, bet «katra nelegālā [degvielas] avota īpatsvars nav zināms, jo šis nodarījums ir latents un informācija var tikt analizēta tikai par atklātiem nelikumīgās tirdzniecības gadījumiem». Atbildes nav arī Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājam Uldim Saknem - apjomi esot pārāk lieli, lai viens ievešanas veids sagādātu lielāko daļu degvielas, bet par konkrētajiem veidiem būtu jāveic atsevišķs pētījums. Viņš gan piebilst, ka mazsvarīgs nevar būt arī fakts, ka kopš iestāšanās ES Latvijas robežas ar citām tās dalībvalstīm ir pilnīgi atvērtas un degvielu iespējams ievest arī pāri tām.
Uz jautājumu, ko darīt, lai tirdzniecību ierobežotu, varas iestāžu atbildes ir nekonkrētas. «Ir jāveic darbs vairākos virzienos, piemēram, jārisina normatīvo aktu papildināšanas un grozījumu jautājums, cilvēku resursa jautājums un citi,» uzskata EPP. «Diemžēl jāatzīst, ka trūkums ir pamatresursos, tas ir cilvēku trūkums. EPP ar nelegālu akcīzes preču aprites apkarošanu nomināli nodarbojas četri cilvēki,» skaidro iestādes pārstāvji.
Savukārt U. Sakne uzskata, ka visas iespējas izstrādāt plānu degvielas kontrabandas apkarošanai ir premjeram. Attiecībā uz nelegālajām cigaretēm šāds plāns jau ir izstrādāts, un, spriežot pēc VID Muitas Kriminālpārvaldes datiem, tas darbojas visai efektīvi - pirmajā pusgadā vien uz robežas izņemti vairāk nekā 33 miljoni cigarešu un 18 tonnu tabakas. «Mūsu jautājums ir, kāpēc tam [degvielai] ir pievērsta tik maza vērība, ja jau summas ir tik lielas?» retoriski vaicā U. Sakne. Viņš gan pieļauj, ka degvielas kontrabandu varētu būt grūtāk izkontrolēt. «Degviela ir šķidrums, atšķirībā no cigaretēm tam akcīzes marku pielipināt nevar,» viņš prāto.