Vairāki eksperti pauduši viedokli, ka jaunās izmaiņas ne tikai kavēs mājokļu tirgus attīstību, bet negatīvu apstākļu sakritības gadījumā var veicināt recesiju ekonomikā, sabiedrību novedot līdz labklājības kritumam. Tādējādi izmaiņas, kas, iespējams, bijušas pat iecerētas kā zāles tam, lai nepieļautu kredītņēmēju materiālās situācijas pasliktināšanos, draud ar blaknēm valsts tautsaimniecībā.
Neīstais laiks
Viena no iebildēm, kas dzirdamas ekonomikas ekspertu vidū attiecībā uz Saeimas septembra beigās pieņemtajām izmaiņām Maksātnespējas likumā, ir atziņa, ka tas netiek darīts pareizajā laikā. Proti, izaugsmei tiek radīti ierobežojumi brīdī, kad Latvijas attīstība jau tā ievērojami nobremzējusies un iekšzemes kopprodukts (IKP) aug divas reizes lēnāk nekā gadu iepriekš. Komercbankas jau pirms izmaiņu pieņemšanas brīdināja, ka gadījumā, ja tās tiks akceptētas, diezgan droši var paredzēt, ka potenciālajiem kredītņēmējiem nāksies saskarties ar ievērojami lielākiem līdzmaksājumiem nekā iepriekš un tie var sasniegt pat 40% no darījuma summas.
«Šādas izmaiņas bija ļoti vajadzīgas 2006. gadā, kad kredītu apjomi un īpašumu vērtība vēl strauji auga. Tagad, kad bankas mājokļu iegādi finansē minimāli, kad tirgus nīkuļo un to ietekmē vairāki negatīvi faktori, šāds solis neko pozitīvu nedod. Var teikt, ka mūsu sabiedrības un likumdevēju spēju reaģēt uz izaicinājumiem tirgū raksturo šis astoņu gadu termiņš,» nokavētās izmaiņas likumdošanā vērtē nekustamā īpašuma kompānijas Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns. Viņš uzskata, ka nolikto atslēgu princips vai līdzīgs mehānisms vērtējams kā vajadzīgs, tomēr, to pielietojot nepareizi un nelaikā, tiek sabojāta iespēja ar tā ieviešanu dot labumu sabiedrībai. «Tirgū, kas aug par 80% gadā, jebkurš mehānisms, kas cilvēkus ved pie prāta, ir labs. Savukārt laikā, kad banku kreditēšanas apjomi samazinās septīto astoto gadu pēc kārtas, kad sabiedrībā valda bažas par ekonomikas attīstību, šādu zāļu lietošana ir visai apšaubāma. Minētās likumu izmaiņas, iespējams, būtu lietderīgas, ja notiktu vienlaikus ar lielām investīcijām tautsaimniecībā, apjomīgu naudas pieplūdumu,» vērtē tirgus lietpratējs. Taču tagad pieņemtie grozījumi tikai tracina bankas un, pēc visa spriežot, hipotekārās kreditēšanas apjomi ies mazumā, uzskata celtniecības kompānijas SIA Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš. Viņaprāt, jau līdz šīm izmaiņām maksātnespējas likumdošana bijusi atbilstoša. Būvnieku pārstāvis iesaka paraudzīties uz kaimiņvalstu sniegumu - piemēram, Igaunijā iepriekšējos gados hipotekārajā kreditēšanā izsniegto aizdevumu apmērs bija divas trīs reizes lielāks nekā Latvijā. Eksperts vērš uzmanību, ka arī Latvijā bija iespējams uzlabot mājokļu pieejamību, taču tagad tas var nenotikt kādus tuvākos piecus vai septiņus gadus. Viņaprāt, nekāda katastrofa Latvijas ekonomikā jau minēto grozījumu ietvaros nenotiks, taču ar būvniecību saistīto nozaru attīstība tiks krietni vien nobremzēta.
Neizslēdz recesiju
Paralēli tam, ka iespējama sabremzēšanās būvniecības un nekustamo īpašumu nozarē, var samazināties arī kopējais ekonomikas izaugsmes apjoms valstī. To, ka iepriekšminēto ekspertu bažas pamatotas, liecina arī signāli no komercbanku sektora. SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis zina teikt, ka jau patlaban bankas kreditēšana piebremzējusies un tas var atsaukties uz ekonomikas izaugsmi. Ekonomists Uldis Osis neizslēdz arī tādas situācijas iespējamību, ka, lai gan turpina bremzēties tautsaimniecības apjomi, saglabājas liels nekustamā īpašuma nozares īpatsvars IKP un ekonomiskā izaugsme joprojām turas plusos, lielā mērā pateicoties dinamiskajai celtniecībai, tomēr var pienākt brīdis, kad Latvijas ekonomika, pazūdot pašreizējiem izaugsmes balstiem, nokļūs recesijā. Celtniecībā un nekustamo īpašumu tirdzniecībā notiekošais ietekmē arī citas tautsaimniecības sfēras - mazumtirdzniecību, būvmateriālu ražošanu, tāpat arī kokapstrādes un metālapstrādes nozares.
Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš stāsta, ka trekno gadu buma laikā šīs nozares uzņēmumi ļoti daudz apkalpojuši celtniecības nozari, taču finanšu krīzes laikā gūtā mācība likusi noieta tirgus diversificēt ievērojami vairāk un tagad būvkonstrukcijas tiek piegādātas ne tikai Latvijas, bet, piemēram, arī Norvēģijas tirgum. Viņš atzīst, ka tieši dzīvojamo māju būvniecībā tiek izmantots samērā maz uzņēmumu produkcijas, taču, ja mājokļu celtniecības apjomi mazināsies, ietekme tam būšot. Tiesa gan, visticamāk, tā nebūs liela un nesasniegs pat procentu no ražošanas apjomiem.
U. Osis atgādina, ka pašreizējā situācijā nelīdzēs nekāda ietiepība ne no valdības, ne no bankām un abām pusēm vajadzēs meklēt kompromisu. Ekonomists uzskata, ka valstij vajadzētu palīdzēt tiem, kuri finansiālu problēmu dēļ nespēj nokārtot saistības un spiesti emigrēt no valsts. Tas valsts ekonomikai nenāk par labu, jo samazinās arī darbaspējīgo iedzīvotāju skaits, līdz ar to tas kavēs tautsaimniecības attīstību nākotnē. Vienlaikus U. Osis norāda, ka risinājumi kredītņēmēju aizsardzībai ir nepieciešami, jo uzskata, ka bankas lielākajā mērā vainojamas pie iepriekšējās finanšu krīzes.
Bankas kļūdoties
Ekonomists Jānis Ošlejs neizprot banku uzstājību pret nolikto atslēgu principa ieviešanu. J. Ošlejs atsaucas uz citu valstu praksi, kur līdzīgas likumdošanas normas neizraisa tādas negācijas banku vidē. «Bankas mūsu valstī kļūdās. Banku uzdevums ir kreditēt maksātspējīgus klientus. Ja šādi klienti tiek iesaistīti ekonomiskajā apritē, arī pašu banku bagātība aug,» atgādina J. Ošlejs. Ekonomists netic apgalvojumiem, ka privātpersonas līdzmaksājums mājokļu kreditēšanā varētu sasniegt 40%.
Tādējādi, izvērtējot jaunā likuma pieņemšanu kopumā, rodas stipri neviennozīmīga aina. Mājokļu kreditēšanas programmas apturēšana apliecina, ka kredītiestādes savus draudus ir gatavas izpildīt. Tomēr hipotekārie kredīti patlaban veido lielāko privātpersonu saistību daļu pret komercbankām un tos aizvietot ar kādiem citiem aizdevumu veidiem varētu būt visai pagrūti. Šis apstāklis teorētiski varētu nodrošināt iespējamību, ka laika gaitā līdzmaksājuma īpatsvars kopējā darījuma summā vairs nebūs tik liels, kā no kredītiestāžu izteikumiem izriet patlaban.