Krievijas bankas mierīgas
ES un ASV otrdienas vakarā paziņoja, ka saistībā ar Maskavas lomu Austrumukrainas militārajā konfliktā tās iedarbinās tā sauktās trešā līmeņa sankcijas, kas vairs nevēršas tikai pret atsevišķām personām vai uzņēmumiem, bet jau pret noteiktiem ekonomiskajiem sektoriem. Analītiķi uzskata, ka visnegatīvākās sekas sajutīs Krievijas finanšu sektors.
ES un ASV uz laiku liegs Krievijas valstij piederošo banku pieeju saviem finanšu tirgiem. Vašingtona savas sankcijas vērsusi konkrēti pret Krievijas otru lielāko banku VTB, tai piederošo Bank Moskvi un Rosseļhozbank, bet nav pakļāvusi tām valsts lielāko banku Sberbank, kuras kontrolpakete pieder Krievijas Centrālajai bankai. Eksperti to skaidro ar faktu, ka vairākums Sberbank noguldītāju ir vienkāršie iedzīvotāji, bet, piemēram, VTB savus finanšu līdzekļus glabājot daudzas Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātas politiskās un biznesa figūras, raksta portāls NEWSru.
VTB vadība ASV lēmumu nodēvējusi par «politiski motivētu» un «tiesiski apšaubāmu», tomēr apgalvo, ka nepieciešamības gadījumā spēs piesaistīt līdzekļus ārvalstu finanšu tirgos. Arī Bank Moskvi paziņojusi, ka sankcijas «ne mazākajā mērā» neietekmēšot tās darbu. Savukārt Rosseļhozbank informēja, ka sarežģījumu gadījumā varēs lūgt palīdzību Krievijas Centrālajai bankai, kas sola palīdzēt bankām, pret kurām vērstas rietumvalstu sankcijas, raksta The Moscow Times.
Polija cieš pirmā
Maskava trešdien kritizēja pret to noteiktās paplašinātās sankcijas, kas nopietni skars ne tikai finanšu, bet arī enerģētikas un militāro sektoru. Krievijas sūtnis ES Vladimirs Čižovs paziņoja, ka ES pieņemtās sankcijas «ne pie kā nenovedīs» un tikai traucēšot situācijas normalizēšanai Ukrainā, vēsta Reuters.
Krievijas Ārlietu ministrija izplatījusi paziņojumu, ka ASV jaunieviestās sankcijas ir «postošas un tuvredzīgas». «Šādi Vašingtonas lēmumi nevar nest neko vairāk kā tālāku ASV un Krievijas attiecību pasliktināšanos un radīt pavisam nelabvēlīgu vidi starptautiskajās attiecībās, kur sadarbībai starp mūsu valstīm bieži ir izšķiroša loma,» teikts ministrijas paziņojumā.
ASV sankcijas attieksies arī uz Krievijas Apvienoto kuģubūves korporāciju. Tas izpelnījies ironiju no Krievijas vicepremjera Dmitrija Rogozina puses, kurš savā sociālā tīkla Twitter kontā zobojās, ka amerikāņu sankcijas pret kuģubūves uzņēmumu ir «ticama zīme, ka Krievijas karakuģu būve kļūst par problēmu mūsu ienaidniekiem».
Apstiprinot līdz šim bargākās sankcijas pret Krieviju, ES dalībvalstis apzinās, ka lēmumam var būt bumeranga efekts. Vācijas vicekanclers un ekonomikas ministrs Zigmārs Gabriēls paziņoja, ka sankcijas var negatīvi ietekmēt ES lielāko ekonomiku, tomēr miers kontinentā esot svarīgāks.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hamonds intervijā raidsabiedrībai BBC atzinis, ka Britu salu ekonomikai būs jāsamaksā nopietna cena par sankcijām pret Krieviju, bet piebilda, ka tās bija nepieciešamas, lai apturētu «Krievijas agresiju Ukrainā».
Krievija jau ir spērusi pirmo atbildes soli, trešdien paziņojot, ka no 1. augusta aizliegs dārzeņu un augļu importu no ES dalībvalsts Polijas. Maskava apgalvo, ka aizliegums ir saistīts ar sanitāro normu pārkāpumiem.
Polijas Zemkopības ministrija noraida, ka Polijā audzētie dārzeņi un augļi neatbilstu Krievijas pārtikas drošības standartiem, un paziņoja, ka aizliegums ir atriebība par ES sankcijām.