Slaktiņš lielveikalā
D.Jevsjukova sarīkotais slaktiņš bija pēdējo gadu spilgtākais milicijas darbinieku patvaļas piemērs. Pagājušā gada aprīlī D.Jevsjukovs svinēja savu dzimšanas dienu un sastrīdējās ar sievu un sievastēvu. Viņš paķēra pistoli un devās uz netālo lielveikalu. Par viņa pirmo upuri kļuva taksists, kurš bija aizvedis D.Jevsjukovu līdz lielveikalam. Pēc tam milicijas majors iegāja veikalā un sāka nesakarīgi šaut uz cilvēkiem. Viņš nogalināja veikala kasieri, vēl septiņi cilvēki tika ievainoti. Par laimi, veikalā tobrīd bija tikai ap 20 cilvēku, jo pretējā gadījumā upuru skaits varēja būt vēl lielāks.
Prokurori tiesā uzsvēra, ka D.Jevsjukovs ne tikai gribējis nogalināt savus upurus, bet arī izrādīt savu varu pār cilvēkiem, pazemot viņus. Pēc apcietināšanas D.Jevsjukovs tā arī nespēja paskaidrot savas rīcības motīvus. Viņš apgalvoja, ka vispār neatceras liktenīgās dienas notikumus, aizmirsis pat to, kā svinējis dzimšanas dienu. Ekspertīze atzina D.Jevsjukovu par pieskaitāmu, viņš nebija ne alkoholiķis, ne narkomāns.
Šis noziegums izraisīja lielu rezonansi Krievijas sabiedrībā. D.Jevsjukovs tika padzīts no milicijas, viņam atņēma majora pakāpi. Savu amatu zaudēja arī Maskavas milicijas priekšnieks Vladimirs Proņins. Krievijas prese sprieda, ka milicijā nepieciešamas būtiskas pārmaiņas. Šķiet, Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs ņēmis vērā šos secinājumus, jo dienu pirms sprieduma nolasīšanas lielveikala slaktiņa lietā viņš paziņoja par Iekšlietu ministrijas reorganizāciju. No amata atlaisti divi iekšlietu ministra vietnieki un vairāki reģionu milicijas priekšnieki.
Miliču ir par daudz
Reformu plāns paredz atņemt Iekšlietu ministrijai dažas funkcijas, piemēram, atskurbtuvju uzturēšanu, transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšanu un ārzemnieku izraidīšanu no valsts. Kopumā iecerēts par 20% samazināt 1,4 miljonus darbinieku lielos Iekšlietu ministrijas spēkus. Pēc ekspertu domām, tas ir pareizs lēmums, jo miliču Krievijā ir krietni par daudz. «Ja mēs tagad veiktu pārbaudi, atklātu 30% alkoholiķu un psihopātu, ko vajadzētu atlaist,» uzskata pētnieks Mihails Vinogradovs.
Citi eksperti spriež, ka iecerētās reformas ir vairāk kosmētiskas, lai gan milicijai būtu vajadzīgs kapitālais remonts. Pēdējā laikā regulāri pienāk ziņas par noziegumiem, ko pastrādājuši milicijas darbinieki. Iekšlietu ministrs Rašids Nurgalijevs pat paudis viedokli, ka pilsoņiem ir tiesības uz pašaizsardzību, ja viņu dzīvību apdraud miliči.
Kā liecina Levada centra veiktā sabiedriskās domas aptauja, Krievijā gandrīz 70% iedzīvotāju baidās no miličiem. Milicijai uzticas tikai 30% aptaujāto. 85% uzskata, ka milicijas patvaļa Krievijā ir ļoti nopietna problēma. Miliču patvaļu veicina nesodāmības apziņa, jo viņiem šķiet, ka neviens viņus nevar saukt pie atbildības. «Miliči zina, ka viņiem nekas par to nebūs,» laikrakstam Novije izvestija stāsta M.Vinogradovs. Viņš uzskata, ka notiesātos miličus vajadzētu ievietot vienā kolonijā ar parastiem noziedzniekiem, jo šāda perspektīva daudzus miličus varētu atturēt no noziegumiem.
D.Jevsjukovam piespriests mūža ieslodzījums stingrā režīma kolonijā. Viņa advokāte Tatjana Bušujeva vēsta, ka plāno pārsūdzēt šo spriedumu. Daļa cietušo uzskata, ka D.Jevsjukovs patiesībā būtu pelnījis nāvessodu, tomēr Krievijā tas vairs netiek piemērots.