Neraugoties uz daudzām neērtībām, ko krimiešiem radījusi «atkalapvienošanās» ar Krieviju, vairākums vietējo nenožēlo pirms gada izdarīto izvēli. Savukārt tie, kuri neatbalsta Krimas iekļaušanu Krievijā, pakļauti represijām.
Pievienoja īsā laikā
Pēc tam kad 2014. gada 22. februāra vakarā no Ukrainas aizbēga Valsts prezidents Viktors Janukovičs, Krievijas prezidents Vladimirs Putins savas valsts militārajai vadībai uzdeva gatavoties Krimas sagrābšanai. Operācija sākās 27. februārī, kad bruņoti cilvēki bez zīmotnēm iebruka Krimas valdības ēkās un ielenca pussalā izvietotās Ukrainas armijas daļas. Dienu vēlāk Krimas parlaments apstiprināja jaunu valdību un atbalstīja referenduma par Krimas statusu rīkošanu.
Marta sākumā Krimas parlaments lūdza V. Putinu uzņemt pussalu Krievijas sastāvā. Krievijas parlaments paziņoja, ka atbalstīs Krimas «vēsturisko izvēli», ja reģiona iedzīvotāji izvēlēsies pievienoties Krievijai. Dažas dienas pirms tā sauktā referenduma Krimas parlaments nobalsoja par pussalas neatkarību, lai teritoriju varētu uzņemt Krievijas sastāvā.
16. martā notikušajā balsojumā vairāk nekā 96% vēlētāju atbalstīja Krimas pievienošanos Krievijai, apgalvo vietējās varasiestādes. Jau pēc divām dienām V. Putins parakstīja līgumu par Krimas uzņemšanu Krievijas sastāvā. Ukraina un Rietumi to uzskata par Krimas aneksiju.
Slavas dziesmas Putinam
Svinības par godu Krimas aneksijai, ko ievadīja 16. martā zem automātu stobriem notikušais «referendums», sākās ar svinīgu sēdi vietējā parlamentā pussalas galvaspilsētā Simferopolē. Pasākumu pārraidīja Krievijas televīzija.
«Izvēle bija skaidra: Ukraina - asinis un karš vai Krievija - miers un stabilitāte,» uzrunājot Krimas parlamenta locekļus, paziņoja reģiona premjerministrs Sergejs Aksjonovs. Viņš uzsvēra Krievijas prezidenta Vladimira Putina īpašo lomu gadu senajos notikumos. «Mēs esam īpaši pateicīgi Vladimiram Vladimirovičam Putinam. Mūsu prezidents nodemonstrēja drosmi, stingru politisko gribu un valstsvīra cienīgu attieksmi, atbalstot referenduma rezultātus.»
Krimiešus ar «atgriešanos Krievijā» sveica arī Krievijas prezidenta sūtnis Krimā Oļegs Belavencevs. Viņš kārtējo reizi noskaitīja Kremļa oficiālo mantru, ka Maskavai vajadzēja pārņemt kontroli pār Krimu, jo esot bijušas nopietnas bažas par pussalas iedzīvotāju drošību pēc pērn februārī notikušās varas maiņas Kijevā. Kremļa pārstāvis Krimas valdības locekļiem un parlamentāriešiem izsniedza goda rakstus par viņu «ieguldījumu Krimas atkalapvienošanā ar Krieviju», vēsta Radio Brīvā Eiropa.
Pirmdienas rītā visās Krimas skolās notika īpaša mācību stunda ar nosaukumu Krievija un Krima - kopīgais liktenis. Simferopoles galvenajā laukumā tika rādīts teatrāls uzvedums par Krimas pievienošanu Krievijai. Tam sekoja koncerts, kurā uzstājās populāri izpildītāji, arī par Kremļa lakstīgalu dēvētais dziedātājs Oļegs Gazmanovs, kuram pērn tika liegta iebraukšana Latvijā.
Spītē grūtībām
Laikraksts RBK vēsta, ka Krimas aneksija Krievijai izmaksājusi vismaz 124,7 miljardus rubļu (1,89 miljardi eiro). Savukārt izdevums Komsomoļskaja pravda raksta, ka līdz 2020. gadam Krimā ieguldīs vēl 681 miljardu rubļu (10,33 miljardi eiro).
Pēc uzņemšanas Krievijas sastāvā Krima ir izolēta no ārpasaules. Ukraina ir slēgusi dzelzceļa un autobusu līnijas, kas savienoja ar Krimu, slēgta arī aviosatiksme uz pussalu. Vienīgais veids, kā nokļūt Krievijā, ir prāmju satiksme pa Kerčas šaurumu, bet slikto laikapstākļu dēļ tā reizēm ir paralizēta pat vairākas dienas. Tādējādi ir apgrūtināta arī preču piegāde Krimai.
Valsts sektorā strādājošo algas un pensijas pielīdzināja Krievijas līmenim, līdz ar to pieaugusi arī dzīves dārdzība. Pērn no marta līdz decembrim pārtikas cenas pieaugušas gandrīz uz pusi, bet inflācija auga par 38%. Reģiona lielākā nozare - tūrisms - saruka par 30%.
Neraugoties uz to, ievērojams vairākums Krimas iedzīvotāju atbalsta pussalas pievienošanu Krievijai. Respektablā tirgus izpētes uzņēmuma GfK februārī veiktā aptaujā 93% krimiešu apgalvoja, ka ir laimīgi par Krimas atrašanos Krievijas sastāvā.
Tajā pašā laikā pussalas varasiestādes vēršas pret medijiem un aktīvistiem, kuri Krimu joprojām uzskata par Ukrainas teritoriju. Īpaši smagi to izjūt Krimas tatāri, kuru līderi aktīvi kritizēja Krimas aneksiju. Eiropas Savienība pirmdien paziņoja, ka negrasās atzīt Krimas aneksiju un pauda satraukumu par «cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanos, tostarp ierobežojot vārda brīvību un vajājot nacionālās minoritātes».