LU izšķīrusies par profesora atbrīvošanu ne tikai tāpēc, ka viņš vainots XX gadsimta 30. gadu filozofa Ata Rolava intelektuālā īpašuma aizskārumā, jo R. Kūļa veiktais Kanta darba Praktiskā prāta kritika tulkojums esot uzskatāms par būtiski pārstrādātu A. Rolava tulkojuma versiju. LU rektors Mārcis Auziņš Dienai norāda, ka darba devēja uzticību pieredzējušais filozofijas profesors esot zaudējis arī augstprātīgās attieksmes pret studentiem dēļ, kā arī tāpēc, ka nepildīja LU rektora rīkojumu un laikā viņam nesniedza paskaidrojumu. No M. Auziņa teiktā secināms, ka R. Kūļa situāciju sarežģīja godprātīgas attieksmes pret nodarījumu trūkums, jo viņš savu vainu pilnībā noliedzis. Vēršanās tiesā LU juristu ieskatā ir tiesiski korektākais risinājums, kā atbrīvot R. Kūli, izriet no M. Auziņa teiktā. Šāds precedents jau esot bijis Rīgas Stradiņa universitātē.
Šādu ceļu, lai atbrīvotos no kāda darbinieka, LU ejot pirmoreiz, taču to nācies darīt tāpēc, ka R. Kūlis nav piekritis citiem kompromisiem, kas būtu pieņemams abām pusēm. Vai kāds no šiem kompromisiem būtu ļāvis turpināt darbu LU vai arī visi būtībā paredzējuši viņa aiziešanu ar labu, M. Auziņš nekomentē. Savukārt R. Kūlis, ar kuru Dienai sazināties nav izdevies jau vairākas dienas, BNS norādījis, ka viņam piedāvāti divi risinājumi - izbeigt darba attiecības ar LU vai palikt profesora amatā, taču tad viņš tiktu atcelts no administratīvo pienākumu pildīšanas Promocijas padomes priekšsēdētāja amatā. Tomēr neviens no šiem variantiem R. Kūlim neesot pieņemams, jo tad, viņaprāt, filozofijas izglītības sistēma tiktu «nograuta uz vairākiem gadiem». LU vadības lēmums R. Kūlim esot šķitis pārsteidzošs un nesaprotams, taču viņš esot apmierināts ar lēmumu vērsties tiesā, jo tas nozīmējot, ka LU beidzot būs «pa īstam jāmēģina kaut ko pierādīt».
R. Kūlis, kurš pēdējoreiz profesora amatā ievēlēts 2008.gada vidū, ieņem vēl vairākus akadēmiskus amatus, kurus gan pildīt viņš, visticamāk, nevarēs, ja zaudēs profesora amatu. M. Auziņš gan norāda - ja LU izdosies atbrīvot R. Kūli, tas nenozīmējot, ka viņa akadēmiskā darbība ir beigusies. Viņam esot iespēja «no nulles būvēt savu prestižu» un atgūt darba devēja uzticību.
Citam LU filozofijas profesoram Igoram Šuvajevam, kā arī 2. kursa studentam Armandam Leimanim, kas izpelnījušies Ētikas komisijas aizrādījumu, nekādi sodi no LU vadības nedraudot, jo tik lieli pārkāpumi viņu darbībā neesot konstatēti.