Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +16 °C
Skaidrs
Trešdiena, 25. septembris
Rauls, Rodrigo

Lai peldēšanās nebeigtos traģiski

«Vasarā peldēties - tas ir normāli. Bet, pirms iet ūdenī atvēsināties, ir mazliet jāpadomā ar prātu,» saka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) galvenais speciālists pirmās palīdzības jautājumos Haralds Lučkovskis. Kā rāda NMPD dati, nelaimes uz ūdens lielākoties notiek ar vīriešiem darbspējīgā vecumā.

H. Lučkovskis zina teikt, ka līdzīga situācija ir visā Eiropā. Visbiežāk slīkšanas gadījumi ir neoficiālajās peldvietās - dažādās upēs, ezeros, dīķos. «Man pašam nepatīk peldēties ne ezeros, ne upēs un arī pat ne jūrā,» saka Dr. Lučkovskis un skaidro - tas tāpēc, ka «es nezinu, kas tur apakšā, zem ūdens līmeņa! Saka, ka jūra ir visdrošākā, bet tur ir viļņi un zemūdens straumes, kas bērnus var apgāzt».

Šajā peldsezonā noslīkuši 23 pieauguši cilvēki, no tiem viens vīrietis gājis bojā pēc lēciena ūdenī no augstuma (starp slīkušajiem tikai divas ir sievietes, pārējie visi ir vīrieši). NMPD informācija rāda, ka biežāk slīkšanas negadījumi uz ūdens notiek vecumgrupā no 30 līdz 50 gadiem. Noslīkuši pieci bērni (četrgadīga meitene un 7, 10, 12 un 16 gadu veci zēni). Pieciem cilvēkiem bijuši nepieciešami reanimācijas pasākumi, pēc tam slīkušie kritiskā stāvoklī nogādāti slimnīcā. Pēc lēcieniem ūdenī no augstuma smagas galvas un muguras traumas guvuši 12 cilvēki (visi vīrieši, lielākoties vecumā no 20-35 gadiem).

Ar maziem bērniem (līdz sešu gadu vecumam) visbiežāk nelaimes notiek piemājas dīķos, ja viņi uz brīdi tiek atstāti bez pieskatīšanas. Kamēr izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis peldēt mācības ieviešanu skolās uzskata par dārgu, salīdzinot ar citiem sporta veidiem, un norāda, ka tā nav viena no viņa prioritātēm sporta jomā, ārstam Haraldam Lučkovskim ir vairāki argumenti par to, ka ne tikai bērniem, bet arī peldēt neprotošiem pieaugušajiem jāapgūst peldētprasme: «Peldēšana ir vislabākais sporta veids ikvienam, jo tā nodarbina visas muskuļu grupas. Peldēt jāmācās drošības pēc, turklāt arī psiholoģiskais aspekts ir ļoti svarīgs. Ja čaļi aizbrauc peldēties un kāds tajā kompānijā peldēt nemāk, viņš kļūst par apsmiekla objektu un bravūras dēļ metas neapdomīgos piedzīvojumos.»

Elementāri padomi

Lai novērstu negadījumu, pirms doties peldēt mierīgi jāizvērtē situācija un apstākļi, kā arī objektīvi jānovērtē savi spēki. Visdrošāk ir peldēties oficiālās peldvietās, kur drošību uzmana glābēji. Tur peldvietas nav piedrazotas un nevar gūt traumu, piemēram, sagriežot pēdu uz stikla.

Neiet peldēt alkohola reibumā. Arī braukt ar laivu makšķerēt un lietot alkoholu ir nesavienojami jēdzieni, jo, zūdot koordinācijai, var apgāzties laiva.

Nepeldēt vienam. Jūrā jāpeld nevis prom no krasta, bet paralēli krastam.

Norobežot piemājas dīķus, kuros var iekrist nepieskatīti bērni. Ja vējš iepūš ūdenī kādu rotaļlietu, bērni nedomājot dodas pēc tās.

Neiet peldēt pārkarsušiem, jo tas var radīt problēmas gan sirdij, gan arī muskuļiem. Ja peldoties kāju sarauj krampis, galvenais ir nekrist panikā. Pret muskuļu krampjiem palīdz kustība, kad tie tiek stiepti it kā pretējā virzienā - lēni un nesteidzoties.

Neatstāt bērnus peldam vienus. Nelaimes notiek ūdens straumes, viļņu spēka un ūdenstilpnes nelīdzenā pamata reljefa dēļ.

Nepārvērtēt savus spēkus

Haraldam Lučkovskim zināmi vairāki piemēri, kad slīcēju glābēji pārvērtē savas prasmes un spēkus. «Peldētprasme atšķiras no slīcēja glābēja prasmes,» aicina ņemt vērā ārsts un uzsver: «Jāatceras, ka slīkstošajam jātuvojas no mugurpuses. Efektīvi iedarbojas arī metode, kad ar slīkstošo paiet zem ūdens. Bet par fizisku iedarbību uz slīkstošo, lai viņu atslēgtu, mans vectēvs, bijušais kuģa kapteinis, zināja teikt, ka tas nav iedarbīgi.»

Esot jau uz sauszemes, jāpārbauda, vai cietušais ir pie samaņas. Ir gadījumi, kad pēc slīkšanas cilvēks, ticis sausumā, pirmajā brīdī jūtas itin normāli. Ātrie tomēr jāsauc, jo nav zināms, cik liels ūdens daudzums ticis plaušās. Pēc 20-30 minūtēm var sākties tā sauktā otrreizējā slīkšana, kad iespējama samaņas zaudēšana, jo ūdens plaušās neļauj normāli elpot.

Ja cilvēks elpo, viņš jānoliek stabilā sānu pozā un jāsauc ātrā palīdzība. Bet, ja neelpo, jāveic atdzīvināšanas manipulācijas. «Agrāk mācīja, ka vispirms jāliek galva uz leju, lai iztecētu ūdens ārā, jāsaka, ka tas ūdens, kas ir plaušās, tādā veidā nevar iztecēt. Laiku kavēt nevajag, bet jāķeras pie elpināšanas un sirds masāžas,» saka Dr. Lučkovskis un piebilst: «Teorētiski tiem cilvēkiem, kuriem ir autovadītāja apliecība, jābūt arī iemaņām pirmās palīdzības sniegšanā, bet reāli, ja pirmās palīdzības kurss apgūts pirms 20 gadiem, zināšanas noveco un regulāri ir jāatsvaidzina.»

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?