Tā rezultātā pagājušogad Latvijas loto apgrozījums kāpis par 24%, bet šogad vēl par gandrīz 40%. «Jūs zināt, kā ir ar loterijām, kas balstītas varbūtības teorijā, - jo vairāk spēlētāju, jo vairāk ir laimestu,» viņa teica.
Galvenais to nosakošais faktors esot Latvijas izložu rīkotāja pievienošanās Viking Lotto kopš 2011. gada. Tā ir starptautiska loterija, kura notiek kopumā astoņās valstīs, tāpēc iespējams izveidot lielākus uzkrājumus un spēlētājiem ir iespējams laimēt summas, kas lielākas par miljonu latu. Piemēram, lielākais laimests Viking Lotto vēsturē esot bijis 5,77 miljonus latu vērts - to šī gada sākumā ieguvis kāds loterijas dalībnieks Norvēģijā. Parādoties iespējai laimēt šādas summas, esot stipri pieaugusi Latvijas iedzīvotāju interese par loterijām kopumā, tādēļ arī audzis uzņēmuma apgrozījums.
Vēl viens faktors esot iespēja piedalīties loterijā, izmantojot internetu, kas padarījusi to vieglāk pieejamu. Tas gan esot izdarāms, tikai reģistrējoties Latloto vietnē ar personas kodu un bankas kontu, tādēļ bažām, ka šo loteriju varētu sākt izmantot nepilngadīgie, neesot pamata.
Tomēr lielo laimestu skaita pieaugums varētu arī nebūt tik iespaidīgs, kā varētu šķist, iepazīstoties ar pēdējā laika mediju ziņām. A. Lazdāne skaidroja, ka mediji agrāk laimestus apjomā ap 20 000 latu ignorējuši, neuzskatot tos par pieminēšanas vērtu notikumu, bet pēdējā laikā šī attieksme esot mainījusies. Viņa pieļāva, ka tas skaidrojams ar interneta mediju nozīmes pieaugumu, kuros vieta ziņām ir neierobežota.
Kaut šogad apjomīgi laimesti iekrituši pat trīs nedēļas pēc kārtas, kopumā tomēr loterijas ir balstītas varbūtības teorijā, tāpēc, ja vairākas nedēļas pēc kārtas iekrīt lieli laimesti, nekādas likumsakarības tur nav, norādīja Latvijas loto pārstāve. Uzņēmums pieder Latvijas valstij, un tam ir monopoltiesības uz šāda veida loteriju rīkošanu. Kaut arī pagājušo gadu tas noslēdzis ar iespaidīgiem zaudējumiem, jo bija naudu noguldījis tagad jau maksātnespējīgajā Latvijas krājbankā, šogad tiekot paredzēts ne tikai apgrozījuma pieaugums par 40% salīdzinājumā ar 2011. gadu, bet arī «laba peļņa».