Bijušais AP priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns atgādināja toreizējās perspektīvas - pretoties pagrīdē uz dzīvību vai nāvi, ja pučisti uzvarētu, atgriezties pie agrākajām un nogurdinošajām sarunām ar PSRS vadību, ja Mihails Gorbačovs izkļūst no gūsta un atjauno zaudēto varu pilnībā, vai, izmantojot jukas impērijā, strauji pasludināt neatkarību un aiziet. «Mēs paspējām,» pie Brīvības pieminekļa uzsvēra D. Īvāns, atgādinot, ka pēc laika arī padomju kara tehnika, kas tajā brīdī tuvojās parlamenta ēkai, atkāpās.
Pieņemto likumu sakopēja lielā skaitā un dalīja cilvēkiem ielās, jo tobrīd vēl bijusi okupēta Latvijas Televīzija un Latvijas Radio, kas atsāka raidīt vakarā, kad Maskavā pučs jau bija izgāzies. Tās dienas vakarā iznāca arī laikraksta Diena speciālizdevums, kurā bija publicēts šis dokuments. Dienas titullapa uz Saeimas ēkas galveno durvju fona redzama arī uz Latvijas neatkarības atjaunošanas de facto 25. gadadienai veltītās pastmarkas, kuras prezentācijā svētdien Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece sacīja, ka tā nav tikai zīme, kas apliecina apmaksātu pasta pakalpojumu, bet valsts tēla sastāvdaļa, kas ar noteiktu vēstījumu nes valsts vārdu pasaulē.
Balso lielā steigā
Diena pirms 25 gadiem, kad Augstākā padome nobalsoja par Konstitucionālo likumu, bija citāda nekā 1990. gada 4. maijs, kurā AP deputāti pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu - katra par to nodotā balss 4. maijā tika nolasīta skaļi un ar sajūsmas saucieniem šos vārdus uzņēma cilvēki, kas sekoja līdzi balsojumam pie parlamenta ēkas. Turpretim 1991. gada 21. augustā pie nama Jēkaba ielā cilvēku nebija, ap vieniem dienā aiz parlamenta aizsargmūra, kas bija saglabāts no barikāžu laika, jau bija dzirdama bruņumašīnu tuvošanās, un balsojums notika lielā steigā.
Tā laika hronikas glabā AP deputāta Induļa Bērziņa sacītos vārdus: «.. man ir informācija, ka pašlaik Doma laukumā atrodas tanki ar desantniekiem. Aicinu pārtraukt nevajadzīgas debates un pieņemt šo dokumentu, lai tauta, kas mūs dzird, zina, ka tas ir pieņemts. Tūdaļ aicinu pārtraukt debates un nekavējoties balsot.» Par Konstitucionālo likumu nobalsoja 111 deputātu, kas ir mazāk, nekā bija 4. maijā. (Pret bija 13 deputātu.) Taču, ņemot vērā apstākļus, kādos notika balsojums 21. augustā, varot pieļaut, ka likumu tomēr atbalstījis lielāks skaits deputātu.
Balsotāju sarakstā nebija arī paša I. Bērziņa, kurš tajā brīdī stāvēja pie mikrofona un balsoja, paceļot roku. Dzintars Ābiķis atceras, ka ārpus zāles notikušas dažādas apspriedes, viņš esot ieskrējis zālē pēdējā brīdī un nav paguvis reģistrēties, bet esot balsojis. Dz. Ābiķis stāsta, ka augusta puča dienās daudzi nav nakšņojuši mājās, bet pie radiem vai paziņām. Broņislavs Salītis par puču 19. augusta rītā uzzinājis, klausoties radio; viņš bijis Daugavpils rajonā, sēdies vilcienā un braucis Rīgu, tā laika attēlos viņš sēdē redzams steigā uzvilktā jakā, nevis uzvalkā. Arī AP deputātiem tolaik vasarā bija brīvdienas. Dienā, kad sākās pučs, ne visi atradās Rīgā.
Augusta hronika
Kad pēc kāda notikuma paiet divdesmit vai vairāk gadu, katrs to atceras jau citādi. Taču ir kādas liecības, kas ir precīzas. Šajās dienās Saeima izdevusi grāmatu Augusta hronika. Tās sastādītājs, toreizējais AP preses centra vadītājs Aleksandrs Mirļins, Dienai stāstīja, ka atšķirībā no Janvāra hronikas, kurā apkopotas ārvalstu medijiem un starptautiskajai sabiedrībai barikāžu laikā izplatītās preses relīzes, šajā izdevumā ir plašāks dokumentu kopums - paziņojumi un arī dažādas sarakstes, ieskaitot diplomātisko. A. Mirļins arī uzsver, ka pilnīga neatkarības atjaunošana nenotika trīs dienās, bet tika gatavota jau kopš janvāra, tas arī atspoguļojas šajā grāmatā, kuras redaktors ir Artis Ērglis. Šie materiāli ir publiski pieejami arhīvā, taču grāmatā ir atlasīti nozīmīgākie, lai padarītu vienkāršāk uztveramu šo vēstures posmu ikvienam interesentam. Tāpat kā Janvāra hronika, arī šī grāmata būs pieejama visās bibliotēkās. Tajā ir materiāli arī par to, kā notika Latvijas starptautiskā atzīšana un diplomātisko attiecību atjaunošana.
Šajās dienās Rīgā uz Konstitucionālā likuma 25. gadadienas svinībām ieradās tuvākie kaimiņi no Latvijas un Igaunijas, kā arī Ziemeļvalstīm - ne tikai šo valstu parlamentu spīkeri, bet arī Islandes toreizējais ārlietu ministrs Jons Baldvins Hannibalsons ar dzīvesbiedri, kuriem bija veltīti īpaši Valsts prezidenta R. Vējoņa pateicības vārdi. «Islandes uzdrošināšanās pirmajai jau 1991. gada 22. augustā atzīt Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu bija apliecinājums, ka mūsu centieni atgūt neatkarību vainagojušies panākumiem. Tas deva grūdienu citām valstīm atzīt mūs. Tas ļāva mums atgriezties starptautiskajā politikā,» pie Brīvības pieminekļa sacīja R. Vējonis. Viņš pateicās Ziemeļvalstu kaimiņiem no Islandes, Norvēģijas, Somijas, Dānijas un Zviedrijas.