Šī situācija esot cilvēktiesību pārkāpums, taču Latvijas atbildīgās iestādes to nerisinot starptautiskā līmenī, līdz ar to nepilsoņi esot Rīgas un Maskavas saspīlēto diplomātisko attiecību ķīlnieki, atrodoties it kā buferzonā starp Eiropas Savienību (ES) un Krieviju - pirmās sniegtās priekšrocības viņi nevarot izmantot pilnā apmērā, bet arī otrai neesot piederīgi.
Lielbritānijas respektablā izdevuma The Economist redaktors Edvards Lūkass mikroblogošanas vietnē Twitter norādīja, ka raksts nav objektīvs: «Die Welt šeit ignorē Latvijas viedokli, kas deklarēts deviņdesmitajos gados.» Publikācijas vienpusīgumu uzsver arī kultūras ministres ārštata padomnieks sabiedrības integrācijas un mediju politikas jautājumos komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis: «Die Welt atspoguļo Krievijas ārpolitisko pozīciju par Latviju kā valsti, kurā tiek pārkāptas cilvēktiesības un pastāv masu bezvalstniecība. Šāda Latvijas tēla veidošana no kaimiņu lielvalsts puses mērķtiecīgi notiek vairāk nekā desmit gadu garumā dažādos starptautiskos formātos, un mūsu problēma ir tā, ka Krievijas ārpolitiskie resursi ir daudzkārt lielāki - diplomātiskais korpuss, eksperti un pseidoeksperti, kas var braukāt apkārt un izplatīt visādus stāstus.» M. Kaprāns piebilst: «Krievijas pilinošā taktika pastāvīgi atgādina, ka šeit kādu apspiež vai ka atdzimst nacisms. Protams, tas vairo stereotipus, un dažkārt Rietumu žurnālisti uzķeras.»
Ārlietu ministrijā (ĀM) Dienai atzīst, ka Latvijas vēstniecība Berlīnē reaģējusi uz šo publikāciju, nosūtot Die Welt redakcijai faktu lapu par pilsonības un valodas jautājumiem Latvijā, kā arī vēstuli. Tajā uzsvērts, ka esošā situācija rakstā interpretēta neprecīzi un pieļautas faktoloģiskas kļūdas. Vai labojums nonāks arī līdz lasītājiem, rādīšot laiks. Taču, kā uzsver ĀM pārstāvis Ivars Lasis, vēstniecību darbinieki «strādā ar žurnālistiem, informējot par patieso situāciju Latvijā dažādās jomās», un reaģē, ja atspoguļojums ir neobjektīvs. Savukārt ĀM bijušais preses sekretārs Kārlis Eihenbaums pagājušā gada novembrī LNT raidījumā Dombura studija norādīja: «Negribas jau atzīties, bet jāsaka, ka ĀM nav tāda resursa, lai varētu apgalvot, ka [ārzemju mediju monitoringu] veicam visaptveroši. Nav arī pārskatāmas uzskaites sistēmas. Taču mums ir labs priekšstats par notiekošo.»
Monitoringa misijā ĀM talkā nāk Latvijas Institūts. Tā direktore Karina Pētersone skaidro, ka neobjektivitātes vai kļūdu gadījumā ārvalstu medijiem tiekot lūgts tās izlabot, bet vienpusīgu rakstu gadījumā - informāciju precizēt: «Bieži vien tas nostrādā, un medijs turpmāk uzmanīgāk pārbauda faktus vai pat vēršas pie mums ar lūgumu palīdzēt atrast informāciju nākamajām publikācijām. Tomēr ir gadījumi, kad valstij negatīva ziņa jau ir apskrējusi pasauli un tās izlabošana vairs nedod vēlamo rezultātu - medija auditorija jau ir guvusi iespaidu, un to izmainīt vienkāršā veidā nav iespējams - tikai ar citām, pozitīvām ziņām.»
M. Kaprāns norāda, ka uz dažādiem mītiem par Latviju maksimāli jāreaģē, ja neobjektīvās informācijas adresāts ir rietumvalstis, «jo mūsu tēls to acīs ir prioritārs - tie ir galvenie un vienīgie ģeopolitiskie partneri». Savukārt politiskās elites līmenī satraukumam pēc šāda veida publikācijām nevajadzētu būt lielam: «Analītiķi un stratēģi ļoti labi saprot, kā Krievija izmanto krievvalodīgo kārti attiecībā uz postpadomju valstīm. Turklāt agresijas gaismā diskriminācijas un fašisma tēma ir grūtāk pārdodama, jo jebkurš Krievijas vēstījums Rietumu elitē tiek uztverts ar maksimālu neuzticību.» M. Kaprāns uzskata, ka mīti par Latviju rietumvalstu medijos mēdz vairoties, jo turienes iedzīvotājiem ir trūcīga izpratne par Latvijas vēsturi, piemēram, «kāpēc pie mums ir tādi nepilsoņi». Ignorance ir augsne manipulācijām, tāpēc nevis ikreiz jāmēģina taisnoties par Krievijas nepamatotajiem pārmetumiem, bet Latvijas atbildīgajām iestādēm būtu jāizglīto starptautiskā sabiedrība par valsts vēsturi: «Mums vienkārši nav resursu, lai nodarbotos ar pretpropagandu, jāfokusējas uz precīzāku sava vēstījuma virzīšanu.»
Pēdējos mēnešos vērojamā pastiprinātā Rietumeiropas interese par situāciju Baltijas valstīs, arī krievvalodīgajiem, pēc M. Cepurīša domām, saistāma ar Krievijas un Austrumukrainas kontekstu - tautiešu aizstāvēšana Krievijai bija iegansts Krimas pussalas aneksijai.