gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija pieaudzis iedzīvotāju skaits. Par nepilniem desmit cilvēkiem tas palielinājies arī Carnikavā un Mērsragā, bet visās pārējās pašvaldībās cilvēku ir kļuvis mazāk. Pirmo reizi pēc 1954. gada pērn Latvijā iedzīvotāju skaits «noslīdējis zem divu miljonu robežas».
Tie ir tikai daži fakti, ar kuriem trešdien iepazinās Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti. Tos atklāja karšu apgāda Jāņa sēta pētījums, kas veikts pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pasūtījuma un atspoguļo pārmaiņas Latvijas apdzīvojumā, kā arī to ietekmi uz izglītības pakalpojumu pieejamību. Šī informācija, kurā izmantoti arī Centrālās statistikas pārvaldes dati, parāda, ka iedzīvotāji koncentrējas Pierīgas novados, tas liecina, ka pārvietošanās notiek arī valsts iekšienē.
Pazaudēti 25 procenti
Pēdējos 11 gados no Latvijas ir aizbraukuši aptuveni 250 000 iedzīvotāju, bet kopš neatkarības atjaunošanas Latvija pazaudējusi vienu ceturto daļu jeb 25% savu cilvēku, komisijas sēdē atzina Jāņa sētas pārstāvis Jānis Turlajs. Viņš vēl minēja - ja nekas būtiski nemainīsies ekonomiskās attīstības veicināšanā, Latvijai ir jāgatavojas arī tam, ka pēc 2020. gada strauji palielināsies veco ļaužu skaits. Prognozes liecina, ka līdz tam iedzīvotāju skaits varētu sarukt vēl par 20%. Turklāt no šīs tendences nav pasargāta arī Rīga un Ventspils, «kura ir paraugs un kurā ir fantastiski apstākļi uzņēmējiem, sporta objekti», atzina J. Turlajs. Tomēr Ventspilij šis rādītājs esot gandrīz tāds pats kā Jēkabpilij - no 2000. līdz 2011. gadam Ventspilī vidēji gadā cilvēku skaits samazinājies par 471 iedzīvotāju, bet pēdējos gados - vidēji par 691 cilvēku.
Kaut arī skolas vecuma bērnu kļuvis divas reizes mazāk, skolotāju skaits palicis gandrīz nemainīgs, tas liecinot, ka izglītības sistēmā ir nepieciešamas reformas. «Jebkura vilcināšanās var dārgi maksāt,» uzskata J. Turlajs. Viņš par zināmu mītu uzskata to, ka skolu likvidēšana varētu apdraudēt izglītības pieejamību tālāko novadu bērniem, jo no Kolkas, kas ir vienā no sliktākajām situācijām, līdz Rojai varot aizbraukt 25 minūtēs, līdz Talsiem gan ceļā paiet gandrīz stunda. Saeimas deputāts Jānis Dombrava (NA) aicināja šos faktus skatīt kontekstā ar ceļu stāvokli un transporta pieejamību, kas laukos ir zemā līmenī, daudziem nav arī personīgās mašīnas.
Kontrolēt plānošanu
Vērtējot situāciju pašvaldībās - ne tikai laukos, bet arī lielajās pilsētās -, varot secināt, ka tiek uzturētas skolas - un arī to infrastruktūra -, kas būvētas divreiz lielākam skolēnu skaitam, nekā tajās tagad ir bērnu. Daļēji to varētu attiecināt arī uz Ropažu vidusskolu, taču novada domes deputāti nolēmuši skolu rekonstruēt, ieguldot 81 000 eiro projekta sagatavošanā un vēl vairāk nekā trīs miljonus - rekonstrukcijā. «Ir jārada sistēma, kas nodrošinātu kontroli pār reģionālo plānošanu, lai līdzekļus efektīvi izmantotu,» teica J. Turlajs. Dienai zināms, ka galīgo lēmumu par pašvaldības budžetu Ropažu domnieki vēl nav pieņēmuši.
Viena no kartēm parāda arī vidusskolu tīklu, un, pēc J. Dombravas domām, tā varētu atspoguļot optimālos attīstības centrus. Kad 90. gadu sākumā Latvijai pašvaldību reformas īstenošanā padomus deva Dānijas speciālisti, arī viņi bija ieteikuši administratīvi teritoriālajā reformā ņemt vērā vidusskolu izvietojumu. Tiesa, toreiz skolu bija vairāk. J. Turlajs arī atzina, ka ne visi pagasti vai mazpilsētas, kur ir vidusskolas, atbilst attīstības centru kritērijiem.
«Cilvēku mānīšana ar skaisto nākotni traucē saprast reformu nepieciešamību. Labāk ir apzināties skarbu patiesību, lai var plānot nākotni, nevis lāpīt situāciju,» Dienai sacīja Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS). Viņš arī piekrīt, ka skolu tīkla reorganizācijai traucē tas, ka ir ieguldīts daudz Eiropas Savienības fondu līdzekļu to rekonstrukcijā un infrastruktūrā, ieskaitot sporta būves, kuras ne visur var uzturēt un pilnībā noslogot.
Komisija tuvākajā laikā «uz šīs kartes uzliks arī nodarbinātību», jo tās rīcībā jau esot informācija par uzņēmējdarbību pašvaldībās. Ilgtspējīgas attīstības komisijas interneta mājaslapā ar šo pētījumu drīzumā varēs iepazīties ikviens interesents.