Saeimas debatēs ceturtdien bija jūtams depresīvs noskaņojums, un šoreiz galvu nokāruši bija ne tikai opozīcijas deputāti. Arī vienmēr pārliecinošais Saeimas budžeta komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (Vienotība), kura vadītā komisija dienu iepriekš virzīja lēmumu tālāk balsojumam parlamentā, izskatījās kā stūrī iedzīts. «Komisija vienojās papildināt Satiksmes ministrijas sagatavoto lēmuma projektu ar normu, kas izslēgtu iespēju kompānijai iegādāties, nomāt vai jebkādā citā veidā izmantot produkciju, kas ražota tādu valstu militārrūpnieciskā kompleksa vai ar to tieši vai netieši saistītos uzņēmumos, pret kuriem ir noteiktas Eiropas Savienības vai starptautiskās sankcijas, kurām Latvijas Republika ir pievienojusies. Līdz ar to komisijas locekļu vairākums pārliecinājās, ka šāda norma neļaus notikt tam, kas publiskajā telpā ir pēdējā laikā plaši apspriests. Proti, vai airBaltic lidos ar Sukhoi Superjet lidmašīnām. Šī norma šo iespēju izslēdz,» deputātu starpsaucienu pavadībā savu runu noslēdza K. Šadurskis.
Opozīcija skarba
Tomēr arī šis apstāklis deputātiem īsti mierinājumu nesniedza. Saskaņas deputāts Igors Pimenovs norādīja, ka partija balsojumā nepiedalīšoties. Komisijas sēdē deputāta bažas par to, ka paredzētā nauda tiks atvēlēta kreditoru apmierināšanai, esot vēl vairāk nostiprinājušās.
Opozīcijas deputāts Mārtiņš Bondars (LRA) skarbi norādīja uz trūcīgo informāciju, kas pieejama par gaidāmajām saistībām. «Kam jānotiek, lai, pieņemot lēmumu par 80 miljonu sabiedrības līdzekļu piešķiršanu, jūs kaut mazliet iedziļinātos? Kam jānotiek, lai jūs pārstātu atļaut ņirgāties par sevi, nesaņemot dokumentāciju pirms nopietna lēmuma pieņemšanas? Kam jānotiek, lai jūs rīkotos atbildīgi un domātu kritiski būtisku jautājumu pieņemšanas laikā? Kam?» retoriski vaicāja M. Bondars.
Deputāts Jānis Upenieks (Vienotība) no tribīnes mēģināja skaidrot, cik nozīmīgs uzņēmums Latvijas tautsaimniecībai ir airBaltic. Viņš stāstīja, ka airBaltic un ar to saistītie uzņēmumi veido apmēram 3% no iekšzemes kopprodukta un aviokompānija ik gadu nodokļos nomaksā aptuveni 20 miljonus eiro. Pēc viņa aprēķiniem, tādā veidā ieguldītie līdzekļi tiks atgūti piecu gadu laikā. Viņš arī atgādināja, ka atbildīgās iestādes un Drošības policija investoru uzskata par drošu. Savukārt viņa partijas biedrs Vilnis Ķirsis uzsvēra, ka ir tikai divas iespējas. Ja tiek veikta rekapitalizācija, tad airBaltic būs iespēja pārņemt brīvās nišas Baltijā. Ja deputāti nobalsotu pret, tad kompāniju sagaidītu bojāeja un lidojumus pārņemtu Krievijas aviokompānija Aeroflot. Šeit jāatzīmē, ka pirms pāris dienām raidījums Nekā personīga ziņoja, ka airBaltic vadītājs Martins Gauss apstaigājis visas Saeimas frakcijas, biedējot, ka uzņēmuma sašaurināšanas gadījumā tieši Aeroflot būs tā, kas pārņems lidojumus.
Citu variantu nav
Iepriekš arī Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) bija ļoti skeptiski noskaņota, tomēr teju visi frakcijas deputāti nobalsoja par. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Dienai atzīst, ka lēmums bijis smags, tomēr partijas deputātus iedrošinājuši viņu ministru viedokļi. «Tie, kas no mums balsoja par, būtībā paļāvās uz mūsu ministriem. Viņiem bija pieejams plašs materiāls par šo situāciju. Ar pilnu atbildību uz šo mūsu balsojumu aģitēja gan [Jānis] Dūklavs, gan arī [Guntis] Belēvičs, kas pirms tam bija kategoriski pret. Apstāklis, ka viņš diametrāli mainīja savu viedokli, iepazīstoties ar jaunāko informāciju, lika pieņemt šo lēmumu arī mums,» skaidro A. Brigmanis.
Skatīs atbildību
Deputātu runās atklājās, ka starptautiskie investori vērtēs sabiedrības valdes atbildību un darbību. Ja tiks konstatēti pārkāpumi, valdes sastāvs tikšot mainīts. Satiksmes ministrijā (SM) Dienai gan norāda, ka tiks vērtēta arī sabiedrības padomes un valsts sekretāra atbildība.
SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš pret to, ka izvērtēta tiks arī viņa rīcība, izturas ar izpratni. Nākamo pirmdien noslēdzas sarunas ar auditorkompānijām, no kurām viena tiks izvēlēta, lai veiktu kompānijas auditu, sākot no 2011. gada. Tā vērtēs arī visus apstiprinātos darījumus un pētīs, kas novedis kompāniju līdz pašreizējai situācijai. Auditors detalizēti izvērtēs investora piesaistes procesu, cita starpā, atklājot arī to, kurš sagatavojis akcionāru līguma sākotnējo versiju.