Mēdz uzskatīt, ka Latvijā fiksētais algu palielinājums galvenokārt ir saistīts ar naudas legalizēšanu. To būtu grūti apstrīdēt - lai arī atziņas par ēnu ekonomikas apjomiem ir dažādas, neviens nenoliedz, ka tā lielākā vai mazākā mērā pastāv. Daļa iedzīvotāju statistikai netic, tomēr objektīvi, ka algas valstī kļūst lielākas, turklāt iedzīvotāju guvumi saistīti ne tikai ar darbaspēka nodokļu mazināšanos. Uz ienākumu kāpumu norāda arī augošais patēriņš, iedzīvotāju noguldījuma apjomu pieaugums, kā arī strauji rūkošais saistību apjoms pret komercbankām, turklāt arī no ātrajiem kreditētājiem ņemtie aizdevumi kaut kā ir jāatdod.
Tādējādi Centrālās statistikas pārvaldes pērn fiksētais algu palielinājums, kas strādājošajam vidēji sasniedz 6,8%, ir ticams skaitlis un norāda uz sabiedrības labklājības pieaugumu. Lai arī ne tuvu nav tāds, kā mēs vēlētos, tomēr tas ir solis uz priekšu, nevis atpakaļ. Cik lielā mērā labklājības līmeņa palielināšanās turpināsies saistībā ar aizvien biežāk dzirdamajām ziņām par Latvijas ekonomikas atdzišanu un to, ka tirdzniecība ar Krieviju ir stipri vairāk apgrūtināta, nekā tas bija vēl gadu iepriekš? Sākot ar jautājuma otro daļu, ir jānorāda, ka strādājošo vairākuma labklājību situācijas pasliktināšanās Krievijā nav ietekmējusi. Cita lieta - potenciālā situācijas attīstība Latvijā caur eirozonas prizmu, kuras ekonomiskās problēmas neapšaubāmi ietekmēs arī mūs. Ziņas no monetārās savienības vedina domāt, ka vismaz tuvāko ceturkšņu gaitā Latvijas tautsaimniecības izaugsmes tempi turpinās pēdējā pusotrā gadā vērojamo izaugsmes samazināšanos. Šajā sakarā nav izslēgts, ka ekonomiskais pieaugums kādā brīdī pat vispār nokritīsies līdz nullei.
Tiesa gan, ierindas iedzīvotājam, kurš vairāk ir orientēts uz monētu šķindoņu savā maciņā, nevis valsts makroekonomisko rādītāju apceri, tuvākajā laikā pirktspējas kritums nedraud. Tieši pretēji - gan tie, kas nodarbojas ar darba tirgus izpēti, gan arī pašu uzņēmēju organizāciju pārstāvji atzīst, ka līdz ar augošo kvalificētā darbaspēka deficītu šogad vidējais darbinieku pamatatalgojums varētu palielināties aptuveni par 3-5%. Tālākais gan ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā pēdējos gados iesīkstējušajai eirozonai izdosies izrauties no pašreizējiem izaugsmes žņaugiem. Ja Eiropas Centrālās bankas ekonomikas stimulēšanas pasākumi izrādīsies veiksmīgi un ekonomiskā izaugsme atjaunosies, arī nākamajos gados darba samaksai Latvijā vajadzētu pieaugt tādā mērā, lai apsteigtu inflāciju un kopējais iedzīvotāju labklājības līmenis turpinātu celties.