Varēja paredzēt
Rezultāts gan nav nekāds pārsteigums, jo jau iepriekšējā dienā pēc Nacionālās apvienības (NA) deputātu tikšanās ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāvjiem izskanēja pieņēmums, ka NA ministri par šo jautājumu varētu nebalsot. Divdomīga šī situācija bija arī tāpēc, ka tieši NA pārstāves Žanetas Jaunzemes-Grendes vadītā Kultūras ministrija ir vienotā medija koncepcijas jautājuma virzītāja. «Man liekas, ka tā ir personības dalīšanās, bet iespējams, ka politikā tas ir nepieciešams,» pēc sēdes situāciju komentēja NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants. Bažas, kas ik pa brīdim izskan, ir par šī jautājuma politizēšanu un iespējamo apvienotā medija satura ietekmēšanu nākotnē. Valdības sēdē skaidri iezīmējās, ka pret koncepciju ir NA ministri, Vienotības pārstāvji pauda skaidru atbalstu, bet Reformu partijas ministri atzina, ka jāvirzās uz priekšu, tomēr izteicās samērā piesardzīgi.
«Latvijas Radio pilnīgi noteikti atbalsta visus koncepcijas mērķus, bet ir jautājums, kādi soļi uz to ejami,» izteicās Latvijas Radio valdes loceklis Jānis Siksnis, piebilstot, ka bažas izraisa novilktā robeža, ka apvienošanai obligāti jānotiek līdz 2015. gada 1. janvārim. Dienai J. Siksnis atzina, ka viņam šī koncepcija līdz galam nekad nav patikusi. Pagaidām īsti nav atrisināts arī Radio pārcelšanās jautājums, jo ir doma Radio izvietot TV ēkas augšējos stāvos, taču Ziņu dienests paliktu centrā, lai sniegtu operatīvu informāciju un varētu intervēt politiķus. Iespējams, uz Radio ēku varētu pārcelties Kultūras ministrija, kas saglabātu ēkā ierakstu studiju, Dienai teica kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.
Tā pati vai cita
Strīds, kas uzliesmojis arī NEPLP iekšienē, ir par to, vai koncepcija, kuru NEPLP vienbalsīgi atbalstīja šā gada 7. janvārī, ir tā pati, kas šobrīd tiek virzīta apstiprināšanai, jo pa šo laiku ievērojami samazinājies paredzētā finansējuma apjoms. A. Dimants uzskata, ka atteikšanās no lielajiem kapitālieguldījumiem - jaunas ēkas celtniecības un mācību centra izveidošanas - nenozīmē atteikšanos no pārējiem koncepcijas principiem. Vēl viena pozīcija, kur plānotie izdevumi ir samazināti, ir darba algas celšana apvienotā medija darbiniekiem. Lai arī A. Dimants nenosauc uzvārdus, no citiem avotiem ir zināms, ka divi NEPLP locekļi - Aija Cālīte-Dulevska un Dainis Mjartāns - uzstājuši, ka padomei par jauno koncepcijas variantu ar mainīto finansējumu jābalso vēlreiz. «Nav mums bijusi tāda runa, un, ja arī bija, tad diemžēl par vēlu. Ja koncepcija ir valdībā, mēs to nevaram raut ārā un vēlreiz balsot. Tas, kas notiek, ir tiešs politisks spiediens uz dažiem padomes locekļiem, un ne visi to iztur. Mēs neesam ievēlēti, lai pildītu politisko partiju norādījumus, » teica A. Dimants. Pēc jaunā modeļa naudu prasa tikai satura uzlabošanai, un nākamā gada budžetā tie papildus ir 2,3 miljoni latu.
Ja vienotā elektroniskā medija koncepcija netiks atbalstīta koalīcijā, Latvijas Televīzija un Latvijas Radio varēs iesniegt budžeta pieprasījumus nākamajam gadam, jau pēc Ministru kabineta sēdes teica premjers Valdis Dombrovskis (V). A. Dimants gan pauda pārliecību, ka drīzumā pretrunas varētu tikt atrisinātas un valdība koncepciju tomēr pieņems, jo vienotā medija izveidošana ierakstīta valdības deklarācijā.