Galvenais princips, ja vēlaties, darba uzdevums, ir mazināt nevienlīdzību starp pašiem skolotājiem viņu atalgojuma aspektā. Proti, par līdzīga darba, līdzīga apjoma darīšanu šī atšķirība var sasniegt 60 procentus. Mūsuprāt, tas nav pieļaujams. Strādājot pie jaunā atalgojuma modeļa, mēs tajā esam iekodējuši, ka maksimālā atšķirība varētu būt 200 eiro mēnesī. Jo kaut kādas atšķirības viņu darbā objektīvi var būt.
Piedodiet, man minētie 200 eiro neko daudz neizsaka.
Tātad principam vajadzētu būt tādam, ka vidējā alga ir 800-1000 eiro robežās. Mums ir izpratne par to, kā zemākā līmeņa algas pacelt, bet tad nu parādās divi varianti... Ja uzdevums ir to izdarīt bez papildu finansējuma, tad tas nozīmētu, ka nauda iegūstama, paņemot nost tiem, kuriem ir salīdzinoši lielas algas. Tas nav prātīgi. Tāpēc mums ir nepieciešams papildu finansējums. Te gan jāpiezīmē, ka ir nepieciešamas izmaiņas pašā algu aprēķināšanas sistēmā kā tādā, jo šobrīd tā ir tik sarežģīta, ka es brīnos, kā paši skolotāji to saprot. Proti, ir 18 dažādi koeficienti, atbilstoši kuriem to naudu tālāk dala utt. Mēs esam nonākuši līdz 10 koeficientiem. Iepriekš bija trīs līmeņi - valsts mērķdotācija pašvaldībai, pašvaldība tālāk dala skolām, tālāk notiek - atbilstoši skolas direktota izpratnei - dalīšana skolas iekšienē. Īsi sakot, apmēram 40% no valsts novirzītās naudas nav precīzi fokusēta. Mēs, protams, saglabājam valsts dotāciju skolām, tomēr mēģināsim - precīzāk nosakot slodzes, precīzāk nosakot naudas masu, kas skolai nepieciešama funkciju veikšanai, - arī šo naudas ceļa aspektu padarīt saprotamāku.
Ja mēs nonākam līdz naudai, tad, lai šo reformu realizētu, mums kopumā nepieciešami 32 miljoni eiro un 10 miljoni šogad - tiem četriem mēnešiem, kas būtu šogad jaunajā mācību gadā. Tātad valdība mums ir rezervējusi trīs miljonus. Jo Finanšu ministrija pietiekoši pamatoti norādīja, ka vispirms grib redzēt izstrādātu jēdzīgu modeli.
Jāpiebilst, ka izglītības ministre publiski izteikusies, ka atalgojuma reforma vispār atkarīga no budžeta ieņēmumiem. Tas nav pārmetums IZM, jo ministrija nevar tieši ietekmēt ekonomisko situāciju, bet vai jums ir, kā mēdz teikt, B un C plāni šajā kontekstā? Reforma var arī nenotikt? Notikt daļēji?
Jā, šo jautājumu es šonedēļ, 23. martā, tieši pārrunāju... Ir izstrādāts grafiks tam, kā mēs šo jauno sistēmu varētu ieviest pakāpeniski. Respektīvi, daļu ieviešam, sākot ar šā gada 1. septembri, daļu 2016., daļu 2017. gadā.
Tas tik un tā izklausās nelāgi. Iedomāsimies pilnīgi reālu situāciju. Jūs skolotājiem - lai viņiem būtu skaidrība pirms vasaras brīvlaika - sakāt: ziniet, visu reformu uzreiz ieviest nevaram, ejam pakāpeniski. Pedagogi, protams, sajūsmā plaukstas nesit, tomēr pieņem, ka tā arī būs. Un tad izrādās, ka naudas pietiekamā apmērā vienalga nav, un plāni atkal mainās.
Es tomēr rēķinos, ka izglītība ir pasludināta par šīs valdības prioritāti. Riski, protams, pastāv, jo ir pilnīgi skaidra nepieciešamība neatliekami palielināt finansējumu iekšējai un ārējai drošībai.
Varbūt godīgāk un pareizāk ir pateikt, ka šogad reforma nesāksies, jo nav pilnīgas drošības par tās finansējuma avotiem, ka tā sāksies nākamgad? Cik saprotu no FM prognozēm, nākamgad virs budžeta bāzes pieejamais finansējums jaunām vajadzībām tomēr būs lielāks.
Šobrīd svarīgi ir sagaidīt FM prognozi par budžeta ieņēmumu daļas izpildi - parasti tas notiek pēc diviem gada ceturkšņiem. Jā, šobrīd - aplūkojot gada pirmos divus mēnešus - FM signalizē par zināmām problēmām nodokļu iekasēšanā. Tomēr īstos ciparus mēs redzēsim pēc diviem ceturkšņiem, un tad arī varēs spriest, vai vispār ir nauda jaunajām politikas iniciatīvām. Ja būs, tad mēs, protams, iesim uz valdību un teiksim, ka ar trim miljoniem mums nepietiek, ka jāmeklē vēl seši vai septiņi. Vismaz tāda ir mana versija.
Tas nozīmē, ka skolotāji aizies atvaļinājumos bez skaidrības. Jo FM secinājumi būs maija beigās - jūnija sākumā.
Valdība jau atvaļinājumā neaizies.
IZM jaunā vadība daudz laika tērē, skaidrojoties par projekta Skolas.lv neveiksmi - ka netiek nosaukti vainīgie utt. Lai kā arī būtu, manuprāt, ne mazāk svarīgs ir šāds jautājums: kādus konkrētus secinājumus esat izdarījuši, iekšējus pārkārtojumus, lai šādas situācijas vairs neatkārtotos?
Jā, šis projekts mums ir kā zobu sāpes... milzīgi daudz laika tiek patērēts seku novērtēšanai. Pirmais secinājums būtu, ka valstij vispār būtu ļoti rūpīgi jāpārdomā, vai šādos IT projektos iesaistīties. Jo, paskatoties arī citu ministru «dārziņos», mēs redzam, ka valsts paspārnē tie gandrīz vienmēr tiek īstenoti lēni, samudžināti. Tas ir tikai mans viedoklis, tomēr - ja mēs redzam, ka konkrēto ideju ātrāk un veiksmīgāk var īstenot privātais sektors, tad tā lai arī notiek. Pati Skolas.lv ideja jau bija laba, bet iznākums ir pilnīgi neapmierinošs. Privātajam nav obligātas sarežģītas, smagnējas birokrātiskās procedūras. Un tam ir tieša saikne ar valsts kūrēto IT projektu neveiksmi. Tātad ir liels projekts, kuram atbilstoši visiem ieteikumiem tiek caur iepirkuma procedūru «nopirkts» projekta vadītājs. Labi. Bet kas notiek, ja projekts ievelkas? Tas nozīmē, ka jums ir jāsludina jauns iepirkums uz šī projekta vadību ar visnotaļ lielu iespēju, ka kāds piedāvās šo darbu veikt lētāk, un attiecīgi projekta vadītājs mainīsies. Vai kādu brīdi - kā tas notika Skolas.lv gadījumā - projektam vispār nav vadītāja. Tas ir konceptuāls jautājums, kas skar arī citas ministrijas.
Bet kaut kas ir nepareizi bijis pašā ministrijā. Normāli būtu, ka tik lielu projektu gadījumā kāds no darbiniekiem ir «piestiprināts» projektam un burtiski ik nedēļu ziņo ministram vai valsts sekretāram.
Tādi ziņojumi eksistē! Ka ir problēmas ar projekta īstenošanu, piemēram, ar «dzelžu» iepirkšanu.
Un? Kā teica padomju laikā, «signāls ir», bet nekas tālāk nenotiek? Augstākā vadība, visu dienu novazājusies pa visādām sēdēm, pēcpusdienā ir tik pārgurusi, ka atliek jautājumu uz rītdienu un tad atkal un atkal?
Godīgi sakot, šādi projekti ir tik specifiski un sarežģīti, ka, pat ja mēs pieliktu kādam no ministrijas cilvēkiem 20% pie algas, nebūtu pilnīgi garantijas, ka viņš visam spēs izsekot un pareizi izvērtēt.
Bet kaut kas konkrēts taču jums valdībā būs jāziņo.
Ir sagatavots apmēram 60 lappušu biezs ziņojums par to, kas Skolas.lv gadījumā secīgi ir noticis, kādas ir bijušas problēmas. Uzskatu, ka ministrija no savas puses ir visu izdarījusi - pilnīgi visu informāciju, ko prasa (papildus mūsu jau iesniegtajai) Ģenerālprokuratūra, mēs dodam, prokuratūras kompetencē ir vērtēt, vai kādam visā šajā projektā piemērojama kriminālatbildība. Tā nav mūsu kompetence. Mēs savukārt vērtējam, vai pret kādu ir vēršama civilatbildība. Ar trešo - disciplināro atbildību - problēma ir tā, ka konkrētās personas ministrijā vairs nestrādā. Bet par civilatbildības aspektu neesam aizmirsuši. Un, protams, ar iegūtu pieredzi sekojam, lai nekas tāds neatkārtotos tajos IT projektos, ko IZM turpina īstenot.
Daudz jums tādu?
Nu, ir, ir - Latvijas akadēmiskais tīkls u. c.