Vakar Ģenerālprokuratūra iesniegumu no VK par Liepājas SEZ pārvaldes nelietderīgajiem tēriņiem vēl nebija saņēmusi.
Lai gan Liepājas SEZ aizņem aptuveni 65% pilsētas teritorijas, faktiski vadīta tiekot tikai Liepājas osta. Par pārējo teritoriju SEZ pārvaldei neesot nekādas intereses, līdz ar to - nav arī nekādu darbību, norāda VK.
«Veicot pārbaudi par Liepājas SEZ pārvaldes darbību 2012. un 2013. gadā, VK konstatēja - viens no faktoriem ostas nespējai attīstīties ir tas, ka 2008. gadā izstrādātā attīstības stratēģija, kurā iezīmēti projekti, noteikti termiņi, sasniedzamie finanšu rādītāji, ieņēmumi un kravu skaits, pastāv tikai uz papīra,» teikts VK paziņojumā.
Realitātē no sešiem lielajiem projektiem, kas veicinātu ostas attīstību, tikai viens ir realizēts noteiktajā laikā. Divu būtisku projektu realizācija kavējas - ostas padziļināšanas projekts par četriem gadiem, bet Karostas kanāla attīrīšana - par trim gadiem. Viļņlaužu rekonstrukcija, kas bija jāīsteno jau 2010. gadā, un viens no sauszemes pievedceļu rekonstrukcijas projektiem, kas bija jāīsteno 2012. gadā, vēl nav pat sākti.
Kravu apgrozījums ir par 26% mazāks nekā plānotais, kuģu skaits - par 34% mazāks, ieņēmumi no sniegtajiem pakalpojumiem - par 42%, bet no ostas ceļu izmantošanas - par 44% mazāki, nekā plānots. Tikmēr izdevumi pašu uzturēšanai pieaug.
Liepājas SEZ apgalvo, ka pārvalde izvērtēs VK ieteikumus attiecībā uz iespējām iekasēt līgumsodus par kavētajiem nomas maksājumiem un plānotā kravu apjoma nepārkraušanu.
«Atsevišķos jautājumos, piemēram, par ostas ilgtermiņa attīstības plānošanu un darbību, mūsu redzējums atšķiras no LR Valsts kontroles redzējuma, pamatojot to gan ar starptautisku pieredzi, gan arī lokālo ekonomisko situāciju. [..] Taču ziņojums mums ir saistošs un ieteikumus ņemsim vērā, koriģējot vai izstrādājot jaunus plānošanas dokumentus, atskaites, instrukcijas, vadības procesus un darbības vadlīnijas,» norādījis Liepājas SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš.