Kāds Ekonomikas policijas darbinieks bija ļoti rupjš un draudēja - ja pretošos, man sāpēs. Daudz ko no tās dienas notikumiem vairs neatceros, bija šoks. Un arī tāpēc, ka to dzīves posmu liku sev aizmirst,» atklāj Deniss Čalovskis, kuru Amerikas Savienoto Valstu varas iestādes apsūdz par līdzdarbošanos Gozi datorvīrusa izveidē, kas inficējis vairāk nekā miljonu datoru visā pasaulē.
Lasīja un atspiedās
Šis Denisa dzīves posms sākās pagājušā gada 4. decembrī. Par policijas specvienības īstenoto triecienuzbrukumu un sabiedrībai vēl nezināma puiša aizturēšanu Imantas blokmājā tovakar stāstīja gandrīz visās televīzijas ziņu pārraidēs, piedēvējot toreiz vēl 27 gadus vecajam puisim iesauku Imantas hakeris. Pats Deniss gan bijis pilnīgā neziņā: «Mani vienkārši aizveda uz Čiekurkalna izolatoru un neko neteica. Par ko mani tur aizdomās, uzzināju tikai pēc dažām dienām, kad tiku pārvests uz Rīgas Centrālcietumu. Sākumā sēdēju kamerā kopā ar vēl 15 cilvēkiem, vēlāk mani ielika četrvietīgā. Tur arī paliku visu laiku.» Deniss atceras, ka centies nedomāt ne par to, uz cik ilgu laiku tumšā kamera kļuvusi par viņa «mājām», ne par citām lietām, kas viņu varētu sagaidīt. Uzreiz pēc notikušā jaunieša ģimene nolīga advokāti Ilonu Bulgakovu, un pēc tam viens pēc otra savus pakalpojumus sākuši piedāvāt citi Latvijā pazīstami aizstāvji, neprasot par tiem atlīdzību. Deniss atklāj, ka kopumā viņi, neskaitot I. Bulgakovu, ir pieci, un piebilst, ka viņa patieso draugu skaits gan izsakāms nevis ar vienas, bet divu roku pirkstiem: «Cietumā man bija emocionāli ļoti grūti - izturēju, tikai pateicoties draugu un ģimenes atbalstam. Vienu stundu mēnesī varēju tikties ar mammu - viņa man stāstīja, kas notiek pasaulē. Arī draugi nevis attālinājās, bet tieši otrādi - mūsu attiecības kļuva vēl ciešākas. Viņi man gādāja grāmatas - cietumā ļoti daudz lasīju gan klasiku, gan izzinošo literatūru. Režīms paredzēja celties sešos no rīta un iet gulēt desmitos vakarā - pa vidu bija daudz brīva laika. Vienu stundu dienā varēju pastaigāties pa īpašu teritoriju, pēc tam kamerā veicu vingrinājumus - pietupos, atspiedos, lai mazinātu muskuļu un kaulu sāpes.» Deniss atklāj, ka ieslodzījumā pasliktinājusies redze un kopējais veselības stāvoklis, tāpēc tagad jālieto dažādi vitamīni.
«Kad mani izlaida no cietuma - apžilbu. Tā diena vispār bija dīvaina, es no rīta nemaz nenojautu, ka tikšu brīvībā, - neviens neko neteica. Tad pēkšņi atnāca policists un lika parakstīt kaut kādus papīrus un kravāt mantas. Dokumentus, protams, parakstīju, lai gan nesapratu un man nepaskaidroja, kas tie ir, - neesmu jurists. Bet baidījos, ka mani varētu neizlaist, ja neparakstīšu, vai arī būs vēl vienu dienu jāgaida advokāti, bet negribēju tur vairs palikt.» Mirkli, kad jaunietis, ģērbies uzvalkā, šā gada 10. oktobrī iznāca pa cietuma durvīm, fiksēja daudzas fotokameras. Deniss teic, ka ikdienā popularitāti neizjūtot - uz ielas viņam klāt kāds piegājis tikai vienreiz. Toties puisis pēdējā mēneša laikā saņēmis kādu darba piedāvājumu, no kura atteicies. «Tas gan nebija no Aizsardzības ministrijas,» Deniss piebilst.
Prot uztaisīt mājaslapu
Par to, kad viņam radusies interese par datorlietām, jaunietis runā izvairīgi: «Pirmais dators mājās parādījās vēl skolas laikā, lai varētu pildīt mājasdarbus. Kaut kā pamazām aizrāva. Nuja, es neesmu parasts lietotājs, bet arī ne programmētājs - protu taisīt tikai mājaslapas.» Jautāts, vai viņam ir nojausma, kāpēc aizturēja tieši viņu, Deniss saka: «Ar mūsdienu tehnoloģijām var visu - arī piekļūt svešām IP adresēm, un kāds, iespējams, varēja to izdarīt ar manējo, lai veiktu aizliegtas darbības.» Viņš arī apgalvo, ka neko nezina par sev it kā hakeru aprindās piedēvēto iesauku Miami.
Jautāts, kādas sajūtas pārņēma, uzzinot, ka Latvijas valdība pieņēmusi lēmumu izdot viņu tiesāšanai Amerikas Savienotajās Valstīs, Deniss saka - tas viss viņam licies nereāli: «Gadu skaits, cik man it kā draudēja, vispār bija kaut kas neaptverams - 67 gadi ir kā trīs mūža ieslodzījumi! Jutu ļoti lielu atvieglojumu, kad uzzināju, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa apturējusi manu izdošanu, - paldies viņiem!» Deniss saka - nejūtot aizvainojumu ne pret valsti, ne politiķiem, jo saprot viņu rīcības iemeslus. «Ceru, ka mūsu valsts kļūs labāka. Agrāk par politiku neinteresējos, bet tagad sekoju līdzi.» Iesaistīties tajā viņš neplānojot, bet šobrīd kopā ar kādu domubiedru attīstot pats savu projektu, kura detaļas pagaidām neatklāj: «Esmu strādājis dažādus algotus darbus, bet pienācis laiks veidot kaut ko savu un atgūt zaudēto gadu.» Denisam ir bakalaura grāds datorzinātnē un maģistra grāds loģistikā, un izglītošanos viņš vēlas turpināt, tāpēc jau nākamgad varētu iestāties kādā augstskolā, bet pagaidām bauda dzīvi un gaida Ziemassvētkus.