Ņemot vērā, ka Lietuvā ir ievērojami lielāks iedzīvotāju skaits nekā Latvijā un Igaunijā, tad var teikt, ka, skaita ziņā vērtējot, Lietuvas iedzīvotāji ceļo vairāk. Tomēr tur ir cita situācija attiecībā uz aviolidojumiem, jo faktiski nevar runāt par tādu spēcīgu Lietuvas nacionālo aviokompāniju, kāda Latvijā ir airBaltic. Latvijas tūrisma nozarei tas palīdz.
Lietuvā tūrisma biznesā ir mazāka konkurence. Mūsu tirgus daļa Lietuvā ir vairāk par 50%, savukārt Latvijā un Igaunijā - tirgus daļa ap 33% katrā no valstīm. Pērn Lietuvā divi tūrisma uzņēmumi bankrotēja, jo bija tirgus situācijai neatbilstoša darbība - gan dempings, gan nepārbaudīti virzieni, - un tas noveda līdz bankrotam. Pēc tam sekoja tirgus pašattīrīšanās.
Kā ir Latvijā - arī darbojas uzņēmumi, kas piedāvā neadekvāti zemas cenas?
Tūrisma uzņēmumu klienti Latvijā un arī kopumā Baltijā ir ļoti piesardzīgi. Arī jau minētie notikumi Lietuvā pastiprinājuši cilvēku piesardzību, jo vairāku Latgales pilsētu, piemēram, Rēzeknes un Daugavpils, iedzīvotāji izmanto Viļņas lidostu un Lietuvas tūrisma industrijas piedāvājumus. Cilvēki saprot, ka cena nevar būt zemāka par pašizmaksu, jo, ja cena ir zem pašizmaksas, tad kaut kas nav kārtībā. Turklāt ceļotāju piesardzību saasinājuši notikumi Krievijā, kur pēdējā laikā gan objektīvu, gan subjektīvu iemeslu dēļ finansiālās grūtībās iekļuvuši 20-30 ceļojumu operatoru.
Potenciālajam ceļotājam jāvērtē, vai cena ir adekvāta kvalitātei. Jāskatās arī, lai tūrisma uzņēmumam būtu normāls birojs, lai būtu normāla mājaslapa, nevis tikai piedāvājums kuponportālā, un arī pagātnē uzņēmumam jābūt labiem rezultātiem. Ja kompānija strādā ar peļņu un gadu gaitā tās klientu skaits pieaug, tad tas liecina, ka ar šo uzņēmumu, visticamāk, viss ir kārtībā. Ja ir zaudējumi un klientu skaits krīt, tas var mudināt būt piesardzīgiem.
Piekrītat viedoklim, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) vairāk uzmanības jāpievērš tiem uzņēmumiem, kuri piedāvā neadekvāti zemas cenas?
Jā, domāju, ka šādi uzņēmumi Patērētāju tiesību aizsardzības centram būtu jāpārbauda intensīvāk un jābūt aktīvām konsultācijām ar ceļojuma aģentiem, ar tūroperatoriem, ar Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociāciju (ALTA), ar dažādiem tūrisma profesionāļiem un ekspertiem, jo ALTA un kopumā nozares profesionāļi var argumentēti paskaidrot, ka tāda cena nevar būt, jo tik zema cena norāda, ka tur var būt kāda shēma vai nodokļu nemaksāšana.
Ja ceļojums, kura pašizmaksa pēc ikviena tūrisma nozarē pieredzējuša uzņēmēja domām ir ap 300 eiro, maksā mazāk par 200 eiro, tad skaidrs, ka tur kaut kas nav kārtībā.
Kādas izmaiņas normatīvajos dokumentos būtu jāievieš Latvijas valdībai un Saeimai, lai godprātīgajiem uzņēmumiem būtu vieglāk strādāt, bet negodprātīgo darbība tiktu ierobežota?
Domāju, ka vajadzīga pārdomāta tūrisma nozares regulēšana. Iespējams, jāievieš licencēšana, lai nozarē nebūtu avantūristu, kurus ceļojumu bizness piesaista vienīgi tāpēc, ka neprasa lielas investīcijas. Patlaban Latvijā licencēšanas nav. Iespējams, jānosaka tas, ja uzņēmums bankrotējis, tad nevar izveidot jaunu uzņēmumu ar to pašu vadību. Lietuvā un Igaunijā tūrisma nozares regulējums ir labāk sakārtots, bet mēs Latvijā pagaidām atpaliekam. Lietuvā kopumā ir stingrāka tūrisma nozares uzraudzība, savukārt Igaunijā ļoti aktīvi strādā vietējais PTAC, strādā tiešām daudz vērienīgāk un jūtamāk nekā Latvijā. Man radies iespaids, ka Latvijas PTAC varbūt gribētu darboties aktīvāk, bet tam vienkārši nav resursu. Gan mūsu juristi, gan es pats biju sapulcē Ekonomikas ministrijā, kurā sacījām, ka esam gatavi palīdzēt nozares regulējuma izstrādē, jo nozares sakārtošana ir gan korekti strādājošo uzņēmēju, gan klientu interesēs. Korekts regulējums veicina savstarpēju uzticēšanos.
Pārstāvat nozari, kuru spēcīgi ietekmē ģeopolitiskie notikumi. Kāds, jūsuprāt, būs šis gads?
Jā, tūrismu dažādi politiskie nemieri, konflikti, terora akti, agresīvas varu maiņas un arī dabas katastrofas ļoti ietekmē. Jāatceras kaut vai bēdīgi slavenais Islandes vulkāns. Novērst minēto faktoru ietekmi nevar, var tikai pēc iespējas mazināt seku smagumu. Jābūt ļoti aktīvai sadarbībai ar to valstu, uz kurām tiek organizēti ceļojumi, institūcijām, lai problēmu gadījumā pēc iespējas operatīvāk varētu situāciju risināt.
Kas attiecas uz tūrisma nozari Latvijā, trīs pēdējos gados mēs redzam, ka ir loģisks pieaugums, ne tā, kā pirms krīzes, kad pieaugums bija straujš un neloģisks. Pēdējos gados pieaugums ir pragmatisks - apmēram 10-15% gadā, un mēs redzam, ka daudzi spēlētāji, kas palika tirgū pēc krīzes, darbojās adekvāti - gan veicot plānošanu, gan apgūstot jaunus virzienus. Pērn jauni kūrorti tika apgūti ļoti pragmatiski, un tā ir laba tendence. Laba tendence ir arī tā, ka iepriekšpārdošana norit aizvien savlaicīgāk. Cilvēki ir gatavi laikus plānot atvaļinājumu un tērēt naudu atpūtai. Kopumā šāda tendence liecina par stabilu ekonomisko un politisko situāciju.
2014. gadā, kad sākās nemierīgie notikumi kaimiņvalstī un pasliktinājās Krievijas un Eiropas Savienības attiecības, sapratām, ka Latvija nenoliedzami izjutīs sekas, jo atrodas šim konfliktam vidū. Tūrisma nozare izjuta bažas. Tomēr kopumā pērn situācija izvērtās diezgan laba. Ja gribam pērnā gada situāciju salīdzināt ar 2013. gadu, kad bija gan apjoma pieaugums, gan jauni virzieni, gan peļņa, tad jāsaka, patlaban ļoti ticams, ka arī 2014. gada rezultāti būs līdzīgi. Vēl jāgaida galīgais rezultātu apkopojums, bet visas pazīmes liecina, ka veicies labi.
Uzskatu, ka pareiza rīcība bijusi katru gadu ieviest jaunus galamērķus. Protams, ir ceļotāji, kuri gadu no gada izvēlas tikai vienu galamērķi - Ēģipti vai Turciju, vai kādu konkrētu slēpošanas kūrortu, bet ir arī cilvēki, kuri katru gadu prasa jaunus galamērķus. Protams, ir jāpiedāvā laba ceļojuma kvalitāte par adekvātu cenu. Svarīga lieta ir, lai būtu iespējams izmantot tiešos lidojumus no Rīgas lidostas un, ja tomēr jāpārsēžas no vienas lidmašīnas otrā Viļņas lidostā, tad lai tas brīdis, kas jāpavada lidostā, būtu īss. Pēdējos gados mums ik gadu ir jauni galamērķi, piemēram, 2014. gadā jauns galamērķis bija Tunisija - pavasarī, vasarā un arī rudenī. Arī šogad saglabāsim šādu tendenci, un būs jauni galamērķi, būs tiešie lidojumi, piemēram, uz Rodas salu Grieķijā, kā arī vasaras sezonas jaunumi - Almerija Spānijā, Korfu sala Grieķijā un Kalabrija Itālijā. Vēl viens jauns galamērķis ir Korfu sala Grieķijā.
Mums palīdz tas, ka mūsu akcionāri atrodas Lietuvā, bet īpašnieki ir Polijas investīciju fonds ar kapitālu no ASV. Ja kādam uzņēmumam kapitāls un mātesuzņēmums saistīts ar valstīm, kurās patlaban ir problēmas - ar Krieviju, ar Ukrainu -, tad, protams, var rasties grūtības.
Tātad ģeopolitisko notikumu ietekme ir niecīga?
Latvijā patlaban politiskie notikumi, kas notiek Krievijā un arī citur Eiropā, visspēcīgāk ietekmē ienākošo tūrismu - ceļotāju, kuri ierodas Latvijā, skaitu, nevis izejošo tūrismu - Latvijas iedzīvotāju, kuri dodas ārvalstu ceļojumos, skaitu. Mūsu uzņēmumam nav ienākošā tūrisma segmenta. Uz izejošo tūrismu ārpolitikas konfliktam nekādas lielas ietekmes nav. Ceļojumus uz Krieviju un uz Ukrainu mēs arī iepriekš nepiedāvājām. Protams, ir ceļotāji, kuri saka, vēl padomās, braukt vai nebraukt ceļojumā, un nepieņem lēmumu uzreiz, bez apdomāšanās.
Savulaik nemieri spēcīgi ietekmēja situāciju Ēģiptē, kas ir populārs Baltijas ceļotāju galamērķis. Kā patlaban vērtējat situāciju šajā valstī?
Ēģiptes tūrisma nozarē pēc nemieriem bija liels kritums, bet tad pamazām soli pa solim, labi strādājot vēstniecībām, arī žurnālistiem precīzi atspoguļojot reālo situāciju, tūrisma plūsma atjaunojās. Šopavasar tūrisma izstādē Balttour bija liels Ēģiptes stends, un katrs izstādes apmeklētājs, kurš par došanos uz Ēģipti interesējās, varēja uzdot jautājumus, kas viņam šķita būtiski. Tikai kopējs darbs var palīdzēt situāciju atkal normalizēt tad, kad nemieri vai dabas katastrofas beigušās, lai konkrētā valsts vai reģions atgrieztos tūrisma apritē. Piemēram, Grieķijā, arī Spānijā un Portugālē ir finansiāli sarežģīta situācija, bet nav pamata baidīties no tādu nemieru riska, kas varētu ietekmēt tūrisma biznesu šajās Dienvideiropas valstīs.
Teicāt, Latvijai palīdz tas, ka ir sava nacionālā aviokompānija. Kā visumā vērtējat aviokompāniju darba kvalitāti, kā aviokompānijas prot atrisināt problēmsituācijas?
Problēmsituācijas aviokompānijas risina adekvāti. Patlaban aviācijas tirgus ir stabils, stabilāks nekā bija pirms pieciem gadiem. Aviokompānijas pēdējos gados rūpīgi analizē, kāda ir situācija tirgū un cik liels reisu apjoms jāpiedāvā. Arī uz pieprasījumu pēc dažādiem jauniem galamērķiem aviokompānijas reaģē adekvāti. Protams, ja uz kādu galamērķi paralēli dodas gan čarterkompānija, gan regulārais reiss, tad šāda konkurence gan nav loģiska. Tomēr gribu vēlreiz uzsvērt, pēc krīzes viss notiek adekvātāk.
Kā cilvēku naudas tērēšanas paradumus ietekmējis tas, ka pirms krīzes daudzās biznesa nozarēs bija straujš kāpums un krīzes laikā - kritums?
Pieaugums gados pirms krīzes bija agresīvs, turklāt daudzi domāja, ka tāda situācija, kāda bija tobrīd, turpināsies mūžīgi. Krīzes iespaidā kritums arī bija straujš. Ne tikai uzņēmēji, arī kopumā iedzīvotāji šo notikumu iespaidā sākuši par finansēm domāt racionāli un netērēt lielas naudas summas tam, ko var iegūt lētāk. Latvijā ceļojumu tirgus nav jauns, un cilvēki labi saprot, par kādu naudu iespējams iegūt labu atpūtu, kādai jābūt cenas un kvalitātes kombinācijai. Cilvēki labi zina tūrisma nozares specifiku un to, piemēram, cik Turcijas un Bulgārijas kūrortos būtu jāmaksā par atbilstošu servisu.
Kāda ir summa, ko vidēji ceļojumam gatavs tērēt Latvijas iedzīvotājs?
Es teiktu tā - iepriekšpārdošanas apjoms ir diezgan liels. Līdz februāra beigām bija izpārdoti 35% mūsu vasaras programmas. Tomēr ģeopolitisko notikumu iespaidā vidējā cena, ko cilvēki gatavi maksāt par ceļojumu, kļūst nedaudz mazāka, un ceļojuma ilgums arī samazinās. Agrāk ceļojums ilga 10-14 dienu, tagad - 8-9. Cilvēki nevēlas tērēt lielas naudas summas, bet nevar teikt, ka vispār neceļo.
Kā mainījušies iedzīvotāju ceļošanas paradumi?
Cilvēki aizvien vairāk vēlas, lai ceļojuma cenā viss būtu iekļauts, lai ceļojuma laikā nebūtu nekādu papildizdevumu, lai nauda būtu vajadzīga tikai suvenīriem. Mēs strādājam kā tūroperators, principā tā ir vairumtirdzniecības shēma, komplektējam pakalpojumu, kas iekļauj aviolidojumu, transfēru no lidostas līdz viesnīcai, arī dzīvošanu viesnīcā ar ēdināšanas tipu, kas izvēlēts, un mūsu atpūtas ceļojumiem joprojām līdere ir Turcija. Ļoti populārs galamērķis ir arī Bulgārija, it īpaši senioru vecuma cilvēku vidū. Bulgārija ir populāra arī tāpēc, ka vasarā tur nav tik karsts kā Turcijā. Pieaug interese par Grieķiju - ne tikai par Krētu, bet arī par Rodas un Korfu salu.
Piekrītat tam, ka organizētajam tūrismam nav viegli piesaistīt gados jaunus cilvēkus, kuri labprātāk ceļo individuāli?
Daļai cilvēku joprojām patīk komunikācija ceļojumu aģentūrā un tas, ka viņi var ar aģentūras darbiniekiem apspriest savus ceļojuma plānus. Savukārt otra ceļotāju daļa domā, ka paši visu zina un nereti tiešām arī zina, tāpēc viņiem nepieciešams tikai dators un internets. Viss process - ceļojumu meklēšana, pasūtīšana, apmaksāšana un nepieciešamo dokumentu drukāšana - notiek internetā. Tā sakot, četri skatījumi un ceļojums rokā. Nenoliedzami ceļojumu biznesā uzņēmumam jāstrādā, ņemot vērā šolaiku tendences. Ignorēt tās nedrīkst.