Premjers pēc padomes sēdes norādīja, ka konverģences ziņojuma pieprasīšana ir vēl viens solis ceļā uz Latvijas pievienošanos eirozonai. «Mēs esam saņēmuši dažādus signālus, bet no tiem var noprast, ka tad, ja Latvija izpildīs Māstrihtas kritērijus, tad šķēršļi Latvijas dalībai eirozonā netiks likti,» teica V. Dombrovskis. Premjers arī noraidīja vairākkārt izskanējušās bažas par to, ka Latvija varētu saņemt negatīvu vērtējumu, jo nespēj nodrošināt ekonomisko stabilitāti ilgtermiņā, un norādīja, ka to apliecinās ES institūcijām iesniedzamais ziņojums.
Sabiedriskās politikas centra Providus Eiropas politikas pētniece Dace Akule atzīst, ka arī tad, ja Latvija saņems pozitīvu novērtējumu no EK un ECB, tai joprojām nāksies savu viedokli aizstāvēt Eiropas Padomē. «Eiropas līderu sanāksmes norit aiz slēgtam durvīm, tāpēc pateikt precīzi, kādi apsvērumi tiek ņemti vērā, pieņemot šādus lēmumus, ir grūti. Skaidrs, ka eiro ieviešanas pretinieku viedoklis, kas presē pēdējo mēnešu laikā ir atspoguļots samērā aktīvi, piesaistīs citu valstu līderu uzmanību un, iespējams, izraisīs diskusijas,» uzsver pētniece. Ir gan jāņem vērā, ka lēmumu ietekmēs arī citi, tostarp arī labvēlīgi faktori, piemēram, ES līderi diskusijās var nonākt pie secinājuma, ka Latvijas uzņemšana eirozonā būtu pozitīvs signāls par visas ES un eirozonas ekonomisko stabilitāti, uzsver D. Akule.