Daudzdzīvokļu māju siltināšanai pašlaik pieejamais finansējums ir aptuveni 13 miljonu latu. To vajadzētu izmantot arī tāpēc, ka pavisam drīz mainīsies atbalsta sistēma. Tagad māju renovācijai ir pieejams Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums 50-60% apmērā, pēc šo līdzekļu izmantošanas plānota jauna atbalsta sistēma. «Ir plānots izveidot fondu, kas izsniegtu aizdevumus ar stipri mazāku likmi nekā bankas, jo ar pieejamajiem līdzekļiem nepietiks, lai renovētu visas ēkas, kuras būtu nepieciešams. Mūsu uzdevums ir radīt tādus nosacījumus, lai cilvēki sāktu domāt par īpašuma sakārtošanu,» skaidro Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Mājokļu politikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Auders. Konkrētāki atbalsta sistēmas nosacījumi māju renovācijai tiks izstrādāti šogad.
Atmaksājas septiņos gados
Ņemot vērā pašreizējās enerģijas cenas un būvniecības izmaksas, vidējais daudzdzīvokļu māju renovācijas atmaksāšanās periods ir 14 gadu, aprēķinājusi EM. Bet, ERAF līdzfinansējuma ietvaros daudzdzīvokļu māju īpašniekiem atdodot pusi vai pat 60% pēc darbu pabeigšanas, atmaksāšanās periods samazinās līdz septiņiem gadiem, skaidro M. Auders.
Vislielākais renovācijai pieteikto ēku skaits ir Liepājā, Valmierā un Ventspilī, un daudzi nami šeit jau ir atjaunoti. Valmieras namsaimnieks ir salīdzinājis izmaksas par vienu kvadrātmetru astoņām mājām pirms un pēc renovācijas (2011./2012. un 2012./2013. gada apkures sezonā), balstoties uz četru mēnešu datiem ar līdzīgu vidējo mēneša gaisa temperatūru. Rezultāti liecina, ka septiņās daudzdzīvokļu mājās tagad ir jāmaksā mazāk un vienai tikpat daudz, cik iepriekš (jo īstenoto darbu apjoms lielāks), tātad šo darbu izmaksas sedz siltumenerģijas ietaupījums. Tas nozīmē, ka, pat pieskaitot kredīta maksājumus pie pašreizējām apkures izmaksām un pārvaldīšanas maksas, iedzīvotāju ikmēneša maksājums ir mazāks nekā pirms renovācijas. Pēc kredīta atmaksas ietaupījums būs vēl jūtamāks.
Liepājā, salīdzinot divas identiskas ēkas Eduarda Tisē ielā, no kurām viena ir renovēta, bet otra ne, aprēķināts, ka pagājušajā gadā renovētās mājas iedzīvotājiem maksājumi kopā par apkuri un apsaimniekošanu, iekļaujot kredīta atmaksu, bija par 11% mazāki nekā otrajā ēkā dzīvojošajiem.
«Mēs plānojam renovācijas izmaksas tā, lai tās tiktu kompensētas no apkures izmaksu ietaupījuma, tas ir, lai mājokļa uzturēšanas izmaksu summa par apkuri un apsaimniekošanu pēc renovācijas nepieaugtu,» skaidro Ventspils nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētājs Valdis Lesiņš. Ventspilī vidējais siltumenerģijas ietaupījums ir 40%, Latvijā kopumā tas ir 40-50%.
Visgrūtāk ir vienoties
Jau otro apkures sezonu ietaupījumu jūt arī renovētā daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji Rīgā, Tomsona ielā 24. Viņiem janvārī bija jāmaksā Ls 0,92/m2, bet, ja ēka nebūtu siltināta, šī summa, visticamāk, būtu uz pusi lielāka. Gada vidējais ēkas siltumenerģijas patēriņš ir samazinājies par 37,5%, bet aukstākajos mēnešos tas pārsniedz 50%. Salīdzināšanai var minēt, ka tās pašas 103. sērijas nerenovētā nama iedzīvotāji Nīcgales ielā 54 par apkuri janvārī maksāja Ls 1,18/m2 bez PVN, renovācija šo summu varētu samazināt. Pats grūtākais bija panākt vairākuma piekrišanu, atceroties renovācijas procesu, atzīst Tomsona ielas 24. nama iedzīvotāja Valentīna Klibiķe, kura nu izjūt lepnumu par atjaunoto ēku.
Plašāku daudzdzīvokļu māju renovāciju kavē īpašnieku neticība pozitīvam rezultātam, profesionālo pakalpojumu sniedzēju zemā kvalifikācija, kā arī sarežģītais līdzfinansējuma iegūšanas process, uzskata V. Lesiņš.
Cilvēki, jo īpaši lielajās pilsētās, kā Rīga, nav pieraduši domāt par savu daudzdzīvokļu māju kā par īpašumu un nespēj vienoties par kopēju rīcību - kā galveno šķērsli ēku renovācijai min M. Auders. Pozitīvi viņš vērtē ESKO jeb energoservisa uzņēmumu lomu, kas noslēdz līgumu ar ēkas īpašniekiem, finansē un organizē renovācijas procesu, bet peļņu gūst uz siltumenerģijas ietaupījuma rēķina.