K. Krastiņš uzsvēra, ka uzņēmuma maksātnespēja ir nevis tā darbības gals, bet iespēja atsākt darbu - tikai jau ar jaunu īpašnieku. Pozitīvais šai situācijā ir tas, ka lemšana par uzņēmumu pilnībā pāriet maksātnespējas administratora rokās un akcionāriem vairs nav nekādas teikšanas par uzņēmuma darbību. Tieši akcionāru savstarpējo nesaskaņu dēļ nebija iespējams izpildīt uzņēmuma tiesiskās aizsardzības plānu (TAP), kura uzliktās saistības akcionāri negrasījās pildīt. Lēmums par maksātnespējas procesa sākšanu tika pieņemts pēc tam, kad pretēji solītajam akcionāri ārkārtas sapulcē nespēja vienoties par uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu, kas bija obligāta TAP prasība.
K. Krastiņš pauda pārliecību, ka maksātnespējas administratoram izdosies gada laikā veiksmīgi pārdot izsolē uzņēmumu un tas spēs atsākt ražošanu un norēķināties ar kreditoriem: «Kreditoru kluba prasību izpildi uzņēmuma maksātnespēja neapdraud, tas ir labāk nekā pašreizējā situācija, kad uzņēmumā vispār nekas nenotiek.» Tam piekrīt Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš, kurš Dienai norādīja, ka tādam uzņēmumam kā LM pat ātrāk nekā gada laikā ir iespējams atrast investoru. «Uzņēmumā ir pašas jaunākās ražošanas tehnoloģijas, tas vienmēr ir korekti strādājis, un tam ir sava vieta tirgū. Gribētāji iegādāties uzņēmumu noteikti būs.» V. Rantiņš arī atzina, ka daudz pieminētā nozares krīze Eiropā šo procesu īpaši neietekmēs, jo lielākie spēlētāji ir Ķīna, Indija un Brazīlija. H. Velmers apstiprināja, ka investora meklēšana notiks visos reģionos un tai neesot nekādu ģeogrāfisku ierobežojumu. «Likums nosaka, ka uzņēmuma manta ir jāpārdod pusgada laikā pēc maksātnespējas pasludināšanas. Esmu pārliecināts, ka uzņēmumu izdosies pārdot kā vienotu veselumu.» Administrators arī uzsvēra, ka potenciālie investori nevis tiks pasīvi gaidīti, bet tos aktīvi meklēs un uzrunās.
Pats sāpīgākais maksātnespējas procesa gadījumā ir neizbēgamā darbinieku atlaišana. Pašlaik uzņēmumā strādā ap 2000 darbinieku. H. Velmers norādīja, ka visus darbiniekus paturēt neizdosies, viņš gan atturējās minēt, cik darbinieku būtu jāatlaiž. Atklātāks bija LM arodbiedrības vadītājs Jānis Grava, kurš Dienai prognozēja, ka tiks atlaisti vismaz 1000 darbinieku. «LM maksātnespējas process ir izeja visiem, izņemot darbiniekus. Tā kā uzņēmums ir dīkstāvē, atlaišanas pabalsti, kā arī kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu tiks aprēķinātas no minimālās algas. Darbinieki noteikti būs zaudētāji.» J. Grava norādīja, ka vidējā alga uzņēmumā līdz dīkstāvei, kas sākās aprīlī, bija 595 lati, pēc tam tā strauji saruka. Līdz ar to tie strādājošie, kuri no uzņēmuma aizgāja līdz šā gada aprīlim, saņem daudz lielāku bezdarbnieku pabalstu nekā tie, kuriem būs jāaiziet novembrī.
Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāles vadītāja Dace Baumane Dienai atzina, ka iestāde ir gatava uzņemt un apkalpot 1000 bezdarbnieku: «Situācija nav bezcerīga. Piemēram, pagājušajā gadā Liepājā darbā iekārtojās gandrīz 5000 bezdarbnieku, ik mēnesi darbu atrod vidēji 320 cilvēku. Jāsaprot, ka LM nebija nodarbināti tikai metālapstrādes speciālisti, tur ir daudz kravas automašīnu šoferu, remontatslēdznieku, elektriķu, krāvēju, sargu, dežurantu, apkopēju, kas var strādāt visdažādākajos uzņēmumos, ne tikai metālapstrādē.» D. Baumane norādīja, ka visi bezdarbnieki varēs saņemt karjeras konsultantu pakalpojumus, palīdzību uzrakstīt CV, tiks piedāvāti arī pārkvalifikācijas kursi. Liepājas mērs U. Sesks Dienai uzsvēra, ka pilsētas nākamā gada budžetā ir ierēķināta LM maksātnespēja un visi, kuriem tas būs nepieciešams, varēs saņemt pašvaldības palīdzību.