Pašlaik pasaulē notiek ļoti straujas izmaiņas, un arī Andorai ir jāpielāgojas kā pašlaik ritošajiem, tā arī turpmāk gaidāmajiem globalizācijas procesiem. Andoras ekonomikas stūrakmeņi ir galvenokārt tūrisms, kas veido aptuveni pusi valsts IKP, un finanšu sektors. Lai nodrošinātu ekonomikas turpmāku attīstību, tās izaugsmi, mums ļoti svarīga ir piekļuve ES tirgiem, iespējas konkurēt, eksportējot mūsu pakalpojumus. Asociācijas līgums sniegs mums brīvu pieeju ES iekšējam tirgum, sekmējot Andoras pakalpojumu sektora attīstību un paverot mums jaunas, daudz plašākas perspektīvas.
Jāpiebilst, ka šāda mums vēsturiska pagriešanās ES virzienā ilgst jau desmit gadu un Asociācijas līgums ar Eiropas Savienību mums, nenoliedzami, būs liels panākums. Mēs esam ļoti priecīgi par iespēju veidot šādas attiecības, un tā šobrīd ir mūsu galvenā prioritāte, jo paplašina Andoras iespējas konkurēt daudz plašākā mērogā. Mēs labi redzam Lihtenšteinas, vēl vienas nelielas valsts, kuras ekonomika ir lielā mērā līdzīga Andoras ekonomikai, iespējas ES iekšējā tirgū, kādas tai dod dalība Eiropas ekonomiskajā zonā, un mūsu mērķis ir nodrošināt līdzīgas iespējas arī Andorai.
Vai pastāv iespēja, ka pēc Asociācijas līguma parakstīšanas kļūst aktuāla arī Andoras pilnvērtīga pievienošanās ES?
Pilnīga pievienošanās Eiropas Savienībai nekad nav bijusi nevienas Andoras politiskās partijas dienaskārtībā. Andoras mērķis ir Asociācijas līguma parakstīšana, dalība ES netiek apspriesta, un es nedomāju, ka pārskatāmā nākotnē šis jautājums varētu kļūt aktuāls.
Taisnīguma labad jāpiebilst, ka Andoras dalība Eiropas Savienībā neatrodas arī ES dienaskārtībā. Kad mēs sākām pētīt iespējas noslēgt Asociācijas līgumu, ES izanalizēja visus iespējamos turpmākās attīstības scenārijus un secināja, ka Andoras uzņemšana ES nebūtu iespējama no mums neatkarīgu iemeslu dēļ. Tajā pašā laikā arī Andorā vismaz šobrīd nav politiskās gribas vērsties ar lūgumu pēc pilnas dalības ES, tā ka asociācijas līgums ir risinājums, kas apmierina kā mūs, tā ES. Vienlaikus mēs, protams, atbalstām un ievērojam visas Eiropas pamatvērtības, cilvēktiesības, tiesiskas valsts principus utt., bet tās ir vērtības pašas par sevi un nav nekādi saistītas ar Andoras statusu ES.
ES pašlaik piedzīvo ne labākos laikus. Bēgļu krīze, Grieķijas parādu krīze, attiecības ar Krieviju u. c. notikumi ir atklājuši nopietnas pretrunas starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, ekonomiskā atjaunošanās pēc globālās finanšu krīzes joprojām nespēj uzņemt apgriezienus utt. Vai šis ir īstais brīdis, lai tuvinātos ES?
Eiropas Savienība šobrīd tiešām saskaras ar virkni būtisku problēmu, tomēr tas nenozīmē, ka mums nevajadzētu izmantot pavērušās iespējas. Mazas valstis nevar pašas diktēt dienaskārtību, tām atliek tikai gudri izmantot iespējas un izdevības. Andoras ekonomika vienmēr ir bijusi ļoti noslēgta, un, ja mēs vēlamies nodrošināt turpmāku izaugsmi, mums vienkārši nav citas izejas, kā kļūt ievērojami atvērtākiem apkārt esošajam Eiropas tirgum. Mūsu studentiem ir nepieciešama plašāka pieeja Eiropas universitātēm, mūsu jauniešiem - pieeja darba tirgum utt. Līdzīgas problēmas ir arī vēl divām mazajām valstīm - Monako un Sanmarīno -, ar kurām arī mēs plānojam parakstīt Asociācijas līgumu, un mēs visi vadāmies no apsvēruma, ka iespējas nedrīkst atstāt neizmantotas. Un, ja pusēm ir interese par Asociācijas līguma noslēgšanu, tad, jā, šis ir īstais laiks, lai Andora tuvinātos ES, neraugoties uz zināmām problēmām ES. Turklāt nevienas grūtības nav nepārvaramas, un arī mēs iespēju robežās esam gatavi palīdzēt to risināšanā, piemēram, Andora ir gatava uzņemt 20 bēgļu no Tuvajiem Austrumiem.
Šā gada sākumā, kad radās problēmas vienai no Andoras lielākajām bankām (valsts ceturtā lielākā banka Banca Privada d'Andorra tika apsūdzēta ievērojamu naudas summu atmazgāšanā - A.S.), analītiķi pieļāva pat banku krīzes izraisīšanos, tomēr šis jautājums ātri pazuda no dienaskārtības. Šādai notikumu attīstībai bija saistība ar Andoras gatavību ciešāk sadarboties ar ES?
Tas, ka mums izdevās ātri novērst visus riskus, ir labs piemērs tam, kā pēdējo gadu laikā Andorā īstenotās reformas ar mērķi palielināt caurspīdīgumu banku sektorā un nozares regulējumu ir mums palīdzējušas, un lielā mērā tas ir sadarbības ar ES rezultāts. 2011. gadā mēs parakstījām monetāro vienošanas ar ES un veicām pārkārtojumus, kas ievērojami nostiprināja Andoras finanšu sistēmu, vienlaikus padarot to solīdāku, ja iespējams tā teikt. Faktiski mēs šā gada sākumā izmantojām pārbaudītus instrumentus, kurus līdzīgos apstākļos jau bija pielietojusi ES, un tas deva rezultātus. Es teiktu, ka gadījumā, ja Andora nebūtu izvirzījusi mērķi parakstīt Asociācijas līgumu ar ES un šā iemesla dēļ veikusi virkni reformu, situācija varēja būt daudz sliktāka. Vienlaikus pozitīvais iznākums uzskatāmi liecina, ka Andorai, ja tā vēlas būt konkurētspējīga un stabila, ir jāpieņem Eiropas izstrādātie noteikumi, un tātad mēs esam uz pareizā ceļa.
Latvijā zināšanas par Andoru parasti aprobežojas ar to, ka Andora ir sena, maza un labklājīga valsts Pirenejos ar nedaudz savdabīgu politisko sistēmu. Piemēram, viens no diviem Andoras līdzfirstiem ir Francijas prezidents. Cik liela ir šā fakta nozīme svarīgu politisko lēmumu pieņemšanā?
Šāda situācija, kad Andorā ir divi līdzfirsti - Francijas prezidents un Katalonijas provinces Urgelas bīskaps -, izveidojās vēl XIII gadsimtā, kad par kontroli pār Andoru cīnījās Francijas Fuā grāfs un Spānijas arhibīskaps. Beigās tika panākta vienošanās, atbilstoši kurai Andora kļuva par līdzfirstisti ar diviem līdzfirstiem, un šāda situācija pastāv līdz pat mūsdienām, tikai Francijas karaļa vietā ir stājies prezidents. Šāda pārvalde 700 gadu garumā ir pasargājusi andoriešus no dažādiem politiskajiem satricinājumiem, jo īpaši kariem. Andora palika neitrāla un neskarta kā Spānijas Pilsoņu kara, tā Otrā pasaules kara laikā.
Jāatgādina - 1993. gadā Andorā notika referendums, tika pieņemta jauna konstitūcija un Andora kļuva par neatkarīgu, starptautiski atzītu valsti ar savu parlamentu jeb ieleju padomi un premjerministru, tomēr divkāršā monarhija jeb līdzfirstiste tika saglabāta. Tas ir veids, kā saglabāt valsts vienotību, cienīt vēsturi un tradīcijas, kas ir ļoti svarīgi mazai valstij, lai gan reāli Andora, protams, ir demokrātija, kuras iedzīvotāji paši nosaka savu dienaskārtību.
Andoras pilsoņu lielākā kopiena ir katalāņi, valsts valoda ir kataloniešu. Savukārt Spānijā viena no galvenajām politiskajām aktualitātēm, kas var atstāt ietekmi arī uz visas ES nākotni, ir daudzu Katalonijas iedzīvotāju vēlme iegūt neatkarību no Spānijas. Kā šīs tendences tiek vērtētas Andorā?
Te jānorāda, ka Andorai ir ļoti senas un lieliskas attiecības ar Spāniju, ir noslēgts liels skaits dažādu divpusējo līgumu, tostarp par ekonomisko sadarbību, nodokļiem, drošību utt., un tieši Spānija mums ir daudz palīdzējusi, kad tika sāktas sarunas par Asociācijas līgumu ar ES. Tajā pašā laikā Andora robežojas ar Kataloniju, arī ar šo Spānijas zemi mums ir lieliskas attiecības, tā ka jautājumā par Katalonijas iespējamo neatkarību Andora ievēro neitralitāti un uzskata to par Spānijas iekšējo lietu.
Nobeigumā - Andora Latvijā parasti asociējas ar satriecošiem dabas skatiem, kalnu slēpošanas kūrortiem, bankām un tax-free veikaliem, lai gan tās, protams, ir tikai pirmās asociācijas. Kas, jūsuprāt, ir tas, kas bez šīm asociācijām ārzemniekiem, tajā skaitā latviešiem, būtu jāzina par Andoru?
Tūrisms, protams, ir viens no mūsu ekonomikas stūrakmeņiem. Iepriekšējā gadā valsti apmeklēja astoņi miljoni tūristu, kamēr Andorā ir tikai 70 tūkstoši iedzīvotāju. Ziemā galvenais piedāvājums, protams, ir kalnu slēpošana - mūsu lielākais šīs nozares kūrorts pērn bija 20. apmeklētākais kalnu slēpošanas kūrorts pasaulē, taču labu un konkurētspējīgu piedāvājumu netrūkst arī vasarā. Galvenokārt tie ir saistīti ar veselības tūrisma sporta aktivitātēm - kalnu tūrismu, riteņbraukšanu utt. Papildus tam Andorā ir lieliska infrastruktūra, iepirkšanās un atpūtas iespējas. Pēdējā laikā ļoti populārs ir kļuvis termālais jeb spa tūrisms, kur mums arī ir lielisks piedāvājums.
Vienlaikus es vēlētos uzsvērt ne tikai Andoras tūrisma iespējas, bet arī iespējas, kādas Andoras un Latvijas sadarbība paver uzņēmējiem. Mēs patiešām priecāsimies par Latvijas uzņēmēju, Latvijas produktu klātbūtni Andorā, mums ir sadarbība ir Latvijas vēstniecību Spānijā, kura vienlaikus pārstāv arī Latvijas intereses Andorā, un es ceru, ka šī sadarbība, lai arī Latvijas vēstnieks nesen ieradās atvadu vizītē, novedīs pie aizvien plašākiem ekonomiskajiem kontaktiem. Mana vizīte Rīgā bija lieliska iespēja nostiprināt Andoras un Latvijas attiecības, vienoties par sadarbību starptautiskajās institūcijās un arēnā, tomēr tas ir tikai viens no aspektiem, otrs ir ekonomiskās sadarbības attīstība.