«Domāju, ka mums priekšā ir garš sarunu ceļš. Lai gan esmu skeptiska, esmu piekritusi turpināt sarunas par iestāšanos,» A. Merkeles teikto citēja ziņu aģentūra Reuters.
Svētdien kanclere viesojās Turcijas pierobežā ar Sīriju, kur izvietotas pretgaisa aizsardzības raķetes Patriot, ko NATO piegādāja, lai pasargātu Ankaru no kaimiņvalsts Sīrijas draudiem.
Pirmdien A. Merkele tiksies ar Turcijas prezidentu Abdullu Gilu, kā arī premjeru Redžepu Tajipu Erdoanu, kurš šomēnes kaunināja ES par «nepiedodamo vilcināšanos» un brīdināja, ka Savienība «zaudēs Ankaru», ja līdz 2023. gadam Turcijai nepiešķirs dalībvalsts statusu. Gaidāmas sarunas arī par savstarpējās tirdzniecības veicināšanu.
Ankara asi kritizējusi Berlīnes atturīgo attieksmi pret Turcijas uzņemšanu. Ankara vaino ES dubultstandartu kultivēšanā, sākot iestāšanās sarunas ar valsti, kuru nemaz negrasās uzņemt Savienībā. Turcija dalībai ES oficiāli pieteicās jau 1987. gadā, taču iestāšanās sarunas tika sāktas 2005. gadā. Tās nonāca strupceļā Vācijas un Francijas iebildumu, kā arī Kipras jautājuma dēļ. Turcija neatzīst Kipras, ES dalībvalsts, valdību.
Turcijas optimismu vairojuši Francijas prezidenta F. Olanda izteikumi, ka Parīze gatava atsākt sarunas, kas ļaujot lolot cerības, ka A. Merkele varētu spert līdzīgu soli. Tomēr Vācijā valda skepse pret Turcijas uzņemšanu ES. Kā rāda jaunākie sabiedriskās domas aptaujas rezultāti, kas publicēti izdevumā Bild am Sonntag, 60% vāciešu iebilst pret dalībvalsts statusa piešķiršanu Turcijai.