Daba uzņem ātrumu
Pēc izglītības G. Meroža ir dārzniece, taču, kad radās nopietna interese par meteoroloģiju, viņa specialitāti apguva Maskavas Hidrometeoroloģijas tehnikumā. Gunta stāsta, ka Latvijā ir divdesmit trīs novērojuma stacijas. Septiņas no tām darbojas diennakti, astoņas - pārtrauktā režīmā, bet pārējās stacijās mērījumus veic iekārtas bez cilvēku līdzdalības. Meteorologu novērojumi ir ļoti svarīgi dažādās nozarēs, piemēram, celtniecībā, lauksaimniecībā, aviācijā un klimata izpētē. Laika novērojumu pirmsākumi Latvijā meklējami XVI gs., kad Dinaburgas klostera mūki Daugavā mērīja ledus biezumu. Kopš 1762. gada Rīgā regulāri tiek veikti temperatūras un vēja virziena mērījumi un aizsākti pirmie laika novērojumu pieraksti. Taču Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pirmsākumi meklējami 1920. gadā, kad Zemkopības ministrijas paspārnē tika nodibināts Rīgas meteoroloģijas birojs.
Kopš 2006. gada Skrīveros ik pārdienas tiek palaista radiozonde. Tā izskatās kā maza, balta kastīte ar antenām, klāt piesiets diedziņš. Radiozondi palaiž gaisā, pievienojot ar ūdeņradi pildītu dabiska materiāla balonu, kura diametrs ir aptuveni pusotra metra. Palaišana vienmēr notiek vienā laikā - 2.30 naktī vasarā un 1.30 ziemā.
«No radiozondes tiek saņemta informācija par to, kā troposfērā - zemes atmosfēras apakšējā slānī - mainījies spiediens, temperatūra, mitrums un vējš. No šīs informācijas sinoptiķi redz, kā pārvietojas gaisa masas utt. Savāktie dati ir ļoti svarīgi sinoptiķiem,» stāsta Gunta Meroža.
Gadsimta ceturkšņa laikā darba veids nedaudz mainījies. Agrāk viss bija jādara meteorologiem pašiem - jāiet ārā noteikt gaisa temperatūru, vēja virzienu utt. Tagad process ir daļēji automatizēts un speciāla programma pati nolasa nepieciešamo informāciju. No novērojumu stacijām ik pa trim stundām uz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru Rīgā tiek sūtītas kodētas telegrammas. Liela to daļa tiek aizpildīta automātiski, piemēram, dati par temperatūru, bet informāciju par mākoņu formām, augstumu un daudzumu, nokrišņu daudzumu un redzamību programmā ievada meteorologi.
«Ceturtdaļgadsimta laikā, kopš te strādāju, ir mainījies klimats - agrāk dabas procesi ritēja vienmērīgi, turpretī tagad viss notiek strauji, ir lielākas gaisa temperatūras svārstības, piemēram, diennakts laikā temperatūra var mainīties pat par 15-20 grādiem,» stāsta G. Meroža. Viņa neatceras citu vasaru, kad tik ilgstoši būtu pieturējušies plus 30 grādi. Meteoroloģe ir viena no retajām, kura pieredzējusi ledus lietu - ledus bumbiņas, kas, atsitoties pret zemi, izšķīst. Viņas ilgajā darba pieredzē tā noticis tikai vienu reizi.
Tikai sievietes
Skrīveru novērojumu stacijā maiņās pa 24 stundām strādā četras meteoroloģes.
Viņas ik pēc trim stundām nodod savāktos datus par temperatūru, spiedienu, redzamību utt. VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Tur sinoptiķi ķeras pie datu analīzes un prognožu veidošanas. Latvijas dati tiek pārsūtīti meteoroloģijas centriem visā pasaulē. Ja notiek kādas ārkārtējas dabas parādības, piemēram, mākoņi zemāki par 300 metriem, vējš brāzmās 12 metru sekundē un vairāk, stiprs lietus, sniegputenis utt., par tām tiek ziņots nekavējoties.
Pie novērojumu stacijas ir norobežota teritorija, dēvēta par meteolaukumu. Tajā atrodas dažādi mērinstrumenti, piemēram, automātiski gaisa un augsnes temperatūras, mitruma un vēja mērītāji, Tretjakova nokrišņu mērs, pluviogrāfs (nokrišņu intensitātes mērījumiem) u. c. Izrādās, tikai meteorologi var noteikt atšķirību starp salnu un sarmu - meteolaukumā atrodas metāla stabi, kas nezinātājam varētu atgādināt karogu mastus. Uz tiem ir vadiņi un diedziņi - uz vada pieķeras salna, bet uz diega - sarma.
Jaunam meteorologam sapratne par laika novērojumiem rodas pēc gada. «Mums ir četri gadalaiki, un katrā ir kaut kas īpatnējs. Grūtāks ir pārejas laiks - rudens un pavasaris,» saka G. Meroža.
Ja jau mērījumi jātelegafē ik pēc trim stundām, varbūt starplaikā var mierīgi nosnausties? «Kāda gulēšana? Nāk rudens, sāksies miglas, un pa nakti nereti notiek tādas lietas, kādas no rīta nemaz nevar iedomāties,» Gunta Meroža saka.
Viņa teic, ka cilvēki, kuri naktī guļ, neredz gaišās un skaistās naktis, kas Latvijā ir no maija līdz jūlija pusei. Meteoroloģes priecē arī saulrieti un saullēkti. No 50 Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra meteorologiem nav neviena vīrieša.