Dabas Diena pēta, kas meža kustoņus vilina uz pilsētu.
Pārceļas uz dzīvi
Šī ziema bija padevusies silta, sniega maz, un meža dzīvniekiem barības netrūka, tomēr pat Pierīgas iedzīvotāji redzējuši savu mājokļu tuvumā ne vienu vien stirnu, mežacūku, mazdārziņu īpašnieki steigušies glābt augļukokus no zaķu zobiem, bet gar tirdzniecības centru Alfa manītas šiverējamies lapsas. Eži Pārdaugavā un pat pilsētas centrā nav retums, tāpat arī viena otra čūska, kas pārrāpo Kronvalda parka taciņām, bet bebri kanālā pie Operas - teju pašsaprotama parādība. Latvijas valsts mežu struktūras Rekreācija un medības direktors Egils Ozols stāsta - daļa no šiem zvēriem pilsētā ir tikai ciemiņi, kas kaut kādu iemeslu dēļ uz laiku devušies ārpus meža, lai pamielotos ar barību, ko vidē atstājuši cilvēki, piemēram, ražas pārpalikumiem dārzos vai ēdienu atliekām pie atkritumiem. Gluži kā cilvēki - kad netīk gatavot pašiem mājās, ejam paēst uz restorānu! «Cilvēki ar savu darbību ir ļoti tuvu dabas videi, lauksaimniecība, apbūve - tas viss iespiežas teritorijās, kuras līdz šim piederējušas zvēriem. Piepilsētu apbūve paplašinās, un pļavu, krūmāju vietā nāk ēkas. Mēs aizvien vairāk pamanām zvērus pilsētā, taču es neteiktu, ka to skaitliski kļūst vairāk, vienkārši dzīves telpu robežas kļūst aizvien tuvākas,» uzskata E. Ozols. Dzīvnieku ēšanas paradumi mainās, kā arī zvēri kļūst drošāki, nebaidās cilvēka un mašīnu tuvumā, tāpēc ir redzamāki - neslēpjoties dara savu darāmo un no viesiem kļūst par pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Kādas sugas ieraugām biežāk, atkarīgs kā no klimata, tā cikliskuma - piemēram, lapsas medī peles, peļu kļūst vairāk bagātīgas labības ražas gados, tātad vairāk ir arī lapsu! Meža zvēru ienākšana pilsētā nemaina dabisko vidi, bet maina pilsētas dzīvnieku uzvedību. Jo vieglāk pieejama barība, jo vājāki kļūst zvēri, konkurējot par uzturu ar sugas brāļiem mežā.
Jāliek mierā
Parasti meža dzīvnieki pilsētā nav bīstami cilvēkiem, ja vien tiem nav kādas kaites, piemēram, trakumsērgas. Tomēr nevajag mēģināt ar tiem sadraudzēties un zvērus pieradināt, piebarot. Tādējādi tie apjūk, vairs nespēj patstāvīgi iegūt barību, jo zvēru pasaulē tā ir cīņa par kumosu - to jāprot gan atrast, gan atkauties no konkurentiem. Parasti dzīvniekiem nav nepieciešama glābšana, un tie mierīgi var turpināt savas gaitas pilsētā, bet, ja vēlēsies, atgriezīsies mežā. Izņēmums ir situācijas, kad pilsētvidē nokļūst lielie zvēri - aļņi, brieži,stirnas vai mežacūkas. Tad jāsazinās ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Ja cilvēkiem, kas dzīvo pilsētas rajonos, kuri atrodas mežu tuvumā, šķiet, ka četrkājainie viesi ir pārāk uzmācīgi, jāvēršas attiecīgajā pašvaldībā, lai speciālisti izpētītu teritoriju un risinātu situāciju. Piemēram, ja ir bažas par trakām lapsām, Veterinārais dienests tām veic plānveidīgu profilaksi.