Veiksmīgāks ir divdesmit piecus gadus vecais Arnis, kurš pēc augstskolas beigšanas un tehniskas specialitātes iegūšanas darbu ir meklējis nepilnu gadu. Daudzviet gan iedots kurvītis darba pieredzes trūkuma dēļ, tomēr nesen atradies darba devējs, kurš izlēmis jaunietim darbu piedāvāt.
Šādi stāsti par grūtībām atrast darbu ir diezgan tipiski daudziem Latvijas jauniešiem - vieniem trūkst prasmes, citiem - darba pieredzes. Statistika ir nepielūdzama - pašlaik Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ir reģistrēti 8709 jaunieši vecumā līdz 24 gadiem jeb 10% no visiem bezdarbniekiem. Patiesais jauniešu bezdarbnieku skaits gan tiek lēsts krietni lielāks - 36 tūkstoši. Lielākā daļa reģistrēto jauniešu bezdarbnieku - 32,7% - ir ar vidējo izglītību. Tas ir arī saprotami, jo nav iegūta nedz augstākā izglītība, nedz arods, kas vairotu pievilcību potenciālo darba devēju acīs. Jāteic, ka divām trešdaļām jauniešu bezdarbnieku ir zems izglītības līmenis. Vidējais bezdarba ilgums jauniešiem ir 101 diena. Te gan vērojamas reģionālas atšķirības. Rīgā vidējais bezdarba ilgums ir 79 dienas, Latgalē - 160 dienu.
Lai šiem jauniešiem palīdzētu iekļauties darba tirgū jeb, runājot labklājības ministres Ilzes Viņķeles vārdiem, «aizkavētu iegādāties vienvirziena lidmašīnas biļeti uz ārzemēm», Latvijai no Eiropas Savienības struktūrfondiem un valsts budžeta no 2014. gada līdz 2020. gadam programmā Jauniešu garantija būs pieejami 46 miljoni latu. Finansējums tiks izmantots izglītības un aktīvās nodarbinātības pasākumiem, kuri gan jau tiek īstenoti arī pašlaik, taču pieejamais finansējums ļaus tos plašāk attīstīt.
Kā starptautiskajā jauniešu nodarbinātībai veltītajā konferencē uzsvēra I. Viņķele, atslēgas vārds cīņai pret jauniešu bezdarbu ir konkurētspējīga izglītība - vai nu augstākā, vai profesionālā. Pašreizējā darba tirgū jaunietim ar pamata vai vidējo vispārējo izglītību bez aroda atrast labāku darbu par mazkvalificētu faktiski ir neiespējami. Tieši tāpēc NVA reģistrētajiem jauniešiem bezdarbniekiem ar pamata vai vidējo izglītību plāno piedāvāt vienu līdz pusotru gadu ilgas profesionālās mācības, kurās apgūt arodu. Savukārt jauniešiem, kuriem ir profesija, bet trūkst pieredzes, NVA piedāvā īpašas darbnīcas, kurās jaunieši varētu iegūt pirmo darba pieredzi, turklāt saņemot stipendiju, subsidētu pirmo darbvietu, kurā deviņus mēnešus jaunietim valsts daļēji subsidē algu, kā arī brīvprātīgu darbu kādā nevalstiskajā organizācijā, kur sešus mēnešus jaunietis var saņemt stipendiju. NVA piešķir arī grantus 2000 latu apmērā uzņēmējdarbības sākšanai.
Kā atzina I. Viņķele, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir sasniegt tos jauniešus, kuri nemācās, nestrādā, nereģistrējas NVA un nav motivēti iekļauties darba tirgū. NVA direktore Inese Kalvāne norāda, ka divām trešdaļām jauniešu ir ļoti zema motivācija sākt darba gaitas. Tas paver milzīgu darbalauku pašvaldības sociālajiem dienestiem, kā arī jauniešu sabiedriskajām organizācijām, kuru uzdevums ir uzrunāt šos jauniešus, lai Latvijā neveidotos zudusī paaudze.