Divus metrus augsto, divarpus metru plato un četrus metrus garo akmeni celtnieki uzgājuši, rokot caurteku no jauna būvējamā ceļa posmā Viļaka-Kārsava, pastāstīja SIA Ceļi un tilti celtniecības darbu vadītājs Arvīds Neško. Sākumā ceļinieki nodomājuši akmeni atrakt no visām pusēm un izcelt, bet pēc tam, kad noskaidrojies, ka tā garums vien ir ap četriem metriem, sapratuši, ka saviem spēkiem ar to galā netiks. Arī mēģinājumi izkustināt akmeni ar piecas tonnas smago buldozeru beigušies neveiksmīgi - smagās tehnikas kāpurķēdes buksējušas un rakušās aizvien dziļāk zemē, bet akmens pat nav sakustējies. Kā atzina A.Neško, ceļinieki ir ar mieru vēlreiz ar speciālistu palīdzību mēģināt akmeni dabūt nost no ceļa, tomēr ilgi gaidīt neesot laika, jo ceļa būve jāturpina.
Novadpētnieks Ēriks Kašs, kas pētījis nostāstus par Balvu novadā esošajiem akmeņiem, leģendas par Pazlaukas milzeni kā upurakmeni esot pierakstījis jau septiņdesmitajos gados. Toreiz vietējie iedzīvotāji esot bijuši neapmierināti, ka, būvējot veco ceļu, šis akmens apbērts ar zemi.
Pēc veiktajiem mērījumiem, Pazlaukas akmens tilpums ir 7,5 kubikmetri, lai piešķirtu akmenim valsts nozīmes dižakmeņa statusu, tam jābūt 10 kubikmetru tilpumā. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Latgales nodaļas vadītāja Ināra Juškāne uzskata, ka pie akmens būtu jāveic arheoloģiskā izpēte, jo, iespējams, tas tik tiešām ir arī vērtīgs kultūrvēsturiskais objekts. «Šādi lieli akmeņi ir jāsaudzē, jo, cik ledājs mums tos ir atnesis, tik to ir, un daudzi jau iepriekšējos gadsimtos neapdomīgi sašķelti un saspridzināti,» saka petrogrāfs Andris Grīnbergs.