Daiļdārza kompozīciju veidojot, nedrīkst steigties, bet rūpīgi jāskatās uz to no visām pusēm - gan no mājas logiem, gan no ielas puses. Ainavu māksliniece Anita Kazāka iesaka nofotografēt potenciālo «dobes» vietu no dažādiem skatu punktiem, izdrukāt melnbaltu versiju un sākt to krāsot un izzīmēt, ieliekot kādu trijstūri, kolonnu, apaļo formu - jo skujeņu un koku formas ir tik ļoti dažādas. Pēc tam zīmējums jāizkrāso, paspēlējoties ar krāsu laukumiem. «Vēlāk, konsultējoties ar dārzniekiem un kokaudzētavās apskatot augus, varēs izvēlēties sev vizuāli tīkamākos variantus,» iesaka A. Kazāka.
To, cik krāšņa, tonāli bagāta var būt skujeņu kompozīcija, var braukt lūkot, piemēram, uz kokaudzētavu Baltezers. «Latviskajā ainavā jābūt harmoniskai proporcijai starp skujeņiem, lapu kokiem un krūmiem, vīteņiem un puķēm,» saka A. Kazāka un turpina: «Tā pati ainava, kas ir dabā, tiek atkārtota arī dārzā, bet - miniatūrā. Tās ir spēles ar kokiem, krūmiem, ar krāsām, ar dažādām formām. Stādījumu kompozīcijai ir savs ritms krāsu un formu izvēlē. Daiļdārzā var veidot celiņus. Skujeņu kompozīciju lieliski papildina arī dīķi, strūklakas, laukakmeņi, akmens skulptūras. Skujeņu krāsu toņi ir ļoti daudzveidīgi - sākot no dzeltenīgiem, kas ir priecīgi un koši, līdz pat zilganiem, kas ir atturīgi, protams, ir arī zaļo toņu pārejas, kas ir mierīgākas.