Par 15% mazāk
4. atmodas tautas armijas publicētie Valsts kancelejas un visu ministriju saraksti ar nodarbināto bruto ienākumiem līdz pagājušā gada beigām liecina, ka šajās iestādēs nodarbināto skaits gada laikā sarucis par 600 cilvēkiem jeb 15% - līdz 3300 darbiniekiem 2009. gada nogalē. Tas lielā mērā noticis uz Ārlietu ministrijas rēķina, jo tā nodarbināto skaitu gada laikā samazinājusi par 150. Toties vidējie bruto ienākumi ministrijā nodarbinātajiem pērn gada nogalē bija aptuveni tādi paši kā gadu iepriekš. Samērā maz saruka arī vidējais bruto ienākums strādājošajiem Veselības ministrijā, kas arī ievērojami samazināja strādājošo skaitu, salīdzinot ar kopējo nodarbināto skaitu. Daļā valsts iestāžu nodarbināto skaits gada laikā samazināts aptuveni tādā pašā apmērā kā atalgojums. Taču vairāk ir tādu, kas mazāk ķērās klāt nodarbināto «īsināšanai», bet lielākā apmērā samazināja vidējo atalgojumu. Lai arī no prēmijām, dažādiem pabalstiem u. tml. valsts pārvalde lielā mērā pagājušajā gadā atteicās, tomēr virs 1000 latiem lielus ienākumus pirms nodokļu samaksas mēnesī pērn nogalē saņēma aptuveni 20% no ministrijās un Valsts kancelejā strādājošajiem. Salīdzinājumam vidējā bruto mēnešalga valstī pērn pēdējā ceturksnī bija 440 latu.
Valsts kontroliere atturējās komentēt līdzšinējo valsts pārvaldes «īsināšanu», jo viņas vadītā iestāde tieši šobrīd šajā jautājumā veic pārbaudi, ar kuras rezultātiem sabiedrība tiks iepazīstināta maijā. Jautāta, vai vēl ir iespējas mazināt valsts pārvaldi, viņa norādīja, ka izdevumi arī turpmāk būs jāmazina, tajā skaitā valsts pārvaldē. Viņasprāt, to gan nedrīkstētu darīt kā iepriekš - matemātiski, visiem izdevumus samazinot par vienādu procentu. Vispirms būtu jāizvērtē funkcijas - kuras valstij ir svarīgas un saglabājamas, un kuras turpretim - mazāk svarīgas, no kā valsts varētu atteikties. «Noteikti ir iespējas vētīt, kur divu trīs cilvēku vietā to pašu darbu var izdarīt viens,» sacīja I. Sudraba, piebilstot, ka šajā gadījumā cilvēkam atalgojums būtu augstāks, tomēr ietaupījums tik un tā būtu. Savukārt turpmāka atalgojuma samazināšana valsts pārvaldē, pēc I. Sudrabas domām, būtu rūpīgi jāvērtē, jo tas var demotivēt strādājošos.
Optimizēs vēl
Finanšu ministrijā Dienai norādīja, ka ir plānoti arī turpmāki izdevumu mazināšanas pasākumi valsts pārvaldē. Ar mērķi optimizēt izdevumus 2011. gada valsts budžeta gatavošanas grafikā ir paredzēta valsts pārvaldes funkciju vērtēšana. Savukārt Valsts kancelejas vadībā top priekšlikumi strukturālo reformu turpināšanai valsts pārvaldē, kas paredz izdevumu mazināšanu, tajā skaitā optimizējot strādājošo skaitu.