Suvenīru ražošana būtu jāveicina valstiskā līmenī, jo dāvanas, ko tūristi nopērk Latvijā, vārda vistiešākajā nozīmē veido priekšstatu un atmiņas par mūsu valsti (souvenier - «atmiņas» - franču val.), uzskata Mākslas muzeja Rīgas birža izglītības programmu kuratore un māksliniece Kristīne Jansone.
Patlaban dominē liela dažādība gan suvenīru kvalitātes, gan cenas, gan radošas atraktivitātes ziņā: sākot ar Ķīnā ražotu magnētiņu par 47 santīmiem Ziepniekkalna saimniecības preču veikalā, gaumīgām rotām Vecrīgas galerijās, rokdarbnieču smalkajiem adījumiem, apaviem un pārtikas līdz pat Siguldas svaigajam gaisam «ar stāstu».
Svētkos - etnomotīvi
Tuvojoties Ziemassvētkiem, Lieldienām un Līgo svētkiem, suvenīru ražotāji pielāgo savu produkciju svinību pieprasījumam, bet Lāčplēša dienas un 18. novembra svētku laikā viens no risinājumiem ir piedāvāt suvenīrus ar dažādiem etnogrāfiskajiem motīviem.
K. Jansone, nedēļas nogalē izstaigājot Rīgas galvenās «suvenīru pieturvietas», manījusi daudzus latvju rakstus: uz adījumiem, segām, galdautiem un bloknotiem. Mākslinieces uzmanību piesaistījuši arī dāvanu maisiņi ar tautiskiem rakstiem. «Simpātisks veids, kā iepakot dāvanu no Latvijas, un tik sulīgas krāsas,» vērtē K. Jansone. Mākslinieces pašas roku uzreiz iekarojusi plata filcētā rokassprādze ar baltām pērlītēm etniskā rakstā (Ls 29, Riija). Sarkanbaltā kombinācija radīs svētku sajūtu tiem, kas suvenīrus meklē tieši valsts svētkiem, secina K. Jansone. Etnomotīvi redzami arī uz pusgarajiem velteņiem no aitas vilnas (Ls 112, Riija).
Pēdējos gados pieprasītāki kļuvuši tautastērpi, nereti tos sev un radiem darina aizbraucēji, lai saglabātu saikni ar Latviju, novērojusi latviešu tautas mākslas savienības un Alūksnes Tautas lietišķās mākslas studijas Kalme vadītāja Renāte Pilipa. Tautas tērps maksā vismaz 300 latu, cenu ietekmē darināšanas sarežģītības pakāpe. Pircēji pieprasa tautastērpus, kas raksturīgi tieši viņu dzimtajam novadam.
Pilni maisi ar adījumiem
Tiem tūristiem, kuri, viesojoties Latvijā, vēlas iegādāties dabīgas vilnas jakas, svīterus un šalles, iespējas ir plašas, par tiem parūpējušās gan adītājas, tamborētājas un cepurmeistares, gan rūpnieciskās ražošanas uzņēmumi. Mīnuss gan ir tas, ka gaumīgie tērpi paredzēti galvenokārt cilvēkiem ar ideālu figūru, lielo izmēru faktiski nav, secina K. Jansone.
Arī Vecrīgas viesnīcas Dome Hotel direktors Jānis Pinnis pamanījis, ka daudzi viesi atgriežas viesnīcā ar Ogres trikotāžas izstrādājumiem «pilniem maisiem».
Zviedru pensionāre Kārena, kas tikko apmeklējusi Pēterbaznīcu, ir sajūsmā par Latvijas adītāju cimdiem un zeķēm. «Jums ir tik daudz dažādu ornamentu!» tūriste priecājas un demonstrē musturotus dūraiņus. Viņa nopirkusi arī pie sienas stiprināmu sālstrauku, bet mazdēlam - koka auto.
Kalumi, lelles un puzle
K. Jansone pamanījusi, ka ļoti plašā izvēlē pieejami dažādi suvenīri, ko var izmantot sadzīvē, piemēram, tūristi iecienījuši dažādus metālkalumus: dekoratīvās naglas un krāsns kruķus. Suvenīru veikalos pat «uzplaukušas» metāla rozes (no Ls 10-70, galerija Slazds), bet vēstures estēti pērk loga dekorus vitrāžas tehnikā, piemēram, ar senlaicīgu Rīgas ģerboni. Kamēr vecāki izvēlas sev kamīna piederumus, mazie tūristi priecājas par mākslinieces Ērikas Streičas darinātajiem vilnas kaķiem, gliemežiem, smaidīgiem tīģerēniem un lellēm (no Ls 20, Slazds).
Savukārt Rīgas biržas Zīmola fonda veikalā nopērkami mākslinieces Frančeskas Kirkes darinātie zīda lakati (Ls 24,50 ), kā arī saskaņots komplekts pārim - kaklasaite kungam un lakats dāmai (kopā Ls 32), arī dažādas mākslas grāmatas, tematiskās puzles un izstāžu tēmai atbilstoši suvenīri. Savdabīgs elements ir rokas pulksteņi ar biržas ēkas fasādes, Rēriha gleznu motīviem un citiem mākslinieciskiem attēliem (Ls 28).
Slavē tirgu Latgalīte
Tūristi un situēti vietējie nenoniecina pat tirgu Latgalīte, kur var atrast ļoti dažādas cenu kategorijas piemiņas lietas no Latvijas: nažus, gāzmaskas, ordeņus, rotaslietas un citas lietas, kas nospodrinot atdzimst no jauna.
Gan tirdziņos, gan galerijās neiztrūkstoši plašā klāstā ir arī dažādi trauki: tradicionālie māla trauki ar ornamentiem un adījumu pinumiem, arī porcelāna šķīvji un koka karotes. K. Jansone pamanījusi, piemēram, krūzi ar zelta graudu (Ls 20, Slazds). Protams, visuresoši ir aluskausi ar Rīgas skatiem.
Zviedrietes Kārenas vīrs Olofs uzslavē latviešu alu. «Tas ir īsts,» nosaka sirmais kungs. Viņš pabijis arī Centrāltirgū, kur bijis pārsteigts par plašo pārtikas preču klāstu.
J. Pinnis uzsver, ka tūristi augstu vērtē mūsu zivis, maizi, kūpinājumus un žāvējumus. Viņš uzskata, ka Latvijai ir daudz, ko dot mūsu valsts viesiem, un sen pagājuši laiki, kad viesi izvēlējās vienīgi Laimas šokolādi vai Melno balzamu. «Nereti mēs paši nenovērtējam to, kas citiem liekas līdzi vedams dārgums,» domā J. Pinnis. Viņš novērojis, ka viesi labprāt izvēlas Melno balzamu ar upeņu garšu un konfektes ar balzamu, kā arī ekokosmētiku. Dome Hotel vadītājs secina, ka suvenīru ziņā «viesmīlības nozare ir savu uzdevumu augstumos», jo suvenīru klāsts aptver visdažādākās sadzīves jomas.
Suvenīrs - vietas zīmols
Atšķirīgu suvenīru, kas vienlaikus ir arī tūrisma veicināšanas produkts, sarūpējuši siguldieši. Svaiga gaisa tirgošana manīta arī citur pasaulē, bet šoreiz svaigais gaiss ir komplektā ar stāstu. Uzņēmums Brainhow, kas kopš pavasara bundžiņā pārdod Siguldas svaigo gaisu (Ls 2,99), ir sarūpējis arī vairākus vēsturiskus faktus, ko no QR koda var nolasīt ar mobilo tālruni. BrainHow vadītājs Edmunds Bērziņš teic, ka Siguldas svaigo gaisu pērk gan viesi, gan vietējie, dodoties ciemos.
Bundžiņa, kas līdzinās bērnībā iecienītajam kondensētā piena iepakojumam, «iekonservējusi» vēstures liecības. Ar šo neparasto suvenīru BrainHow ne tikai aicina atbraukt un ieelpot Siguldas svaigo gaisu, bet arī uzzināt ko jaunu par novadu, tā pagātni un kultūru. Bundžiņa, ko var lietot arī kā rakstāmlietu trauku, nopērkama Siguldas Tūrisma informācijas centrā un viesnīcās. Kopš pavasara pārdoti jau vairāki simti netipiskā suvenīra.