Pie cenas 100 ASV dolāru (aptuveni 78,78 eiro) par barelu ārpuskarteļa valstis ir spējīgas tikt galā ar pieprasījuma pieaugumu aptuveni līdz 2017. gadam, tas nozīmē, ka kartelim jāmazina ieguves apjomi, kas nešķiet iespējams. Lai saglabātu savu tirgus daļu un nospiestu ASV konkurenci, cenai jārūk un jāveicina patēriņš.
Saūda Arābija augustā ievērojami samazināja ieguvi, taču politiku ir mainījusi, lai noturētu apjomus un tirgus daļu eksportam uz Āziju. Naftas tirgū pieaug aktivitāte, ko nosaka ierastais pieprasījuma kāpums ik gadu šajā laikā. Pēdējā laikā naftas cenas prognozes ir koriģētas uz leju, jo Saūda Arābija nav izrādījusi vēlmi aizstāvēt 100 dolāru līmeni. Izaicinājums ir OPEC pusē, kam nepieciešams samazināt ieguvi par 1,5 miljoniem barelu, lai līdzsvarotu tirgu. Zemākai cenai būs tendence skart ASV slānekļa naftas piegādes vai palielināt pieprasījumu. Gada pēdējā ceturkšņa pieprasījums solās būt pietiekami augsts, tomēr nākamā gada pirmajā pusē varētu būt vērojama pretēja tendence.
27. novembrī notiks OPEC sanāksme, kas varētu mainīt potenciālos scenārijus, tomēr pagaidām ir maz cerību redzēt jebkāda veida valdes piekrišanu piegādes samazinājumam. ASV naftas krājumu izmaiņu ietekme uz cenu varētu būt neitrāla, jo sagaidāms, ka augs jēlnaftas, savukārt mazināsies tās produktu krājumi.
Tādējādi no OPEC alternatīvais piedāvājums spēs kompensēt pieprasījuma pieaugumu, kas nozīmē zemāku cenu. Nākamā gada vidējā cenas prognoze ir 85 dolāri, salīdzinājumā šogad tā ir 105 dolāri.
Kopumā cenas vājināšanos ietekmē slābanais globālais pieprasījums un citi faktori. Ķīnas ekonomikas dati liecina, ka drīzumā pilnvērtīgs tās pieprasījums neatgūsies. Tāpat nozīmīgi argumenti, kādēļ pieprasījums ir vājš, ir naftas kā energoresursa cenas dārdzība. Nafta ir sešreiz dārgāka par oglēm, un Eiropā tā ir divkārt dārgāka par gāzi. Tādēļ tie, kam ir iespējas, pārslēdzas uz alternatīvām. Tehnoloģijas attīstās, un tas sniedz arvien plašākas alternatīvas enerģijas ieguvei.
Šķiet, Ķīna izmanto zemo cenu, lai palielinātu krājumus aktīvāk nekā parasti. Tankkuģu skaits, kas dodas šajā virzienā, ir sasniedzis rekordaugstu līmeni. To skaits ir audzis līdz deviņu mēnešu augstākajam līmenim - 80 tankkuģu -, salīdzinājumā divu pēdējo gadu vidējais skaits bijis 63 tankkuģi. Ķīnai joprojām ir 41 miljons barelu brīvo stratēģisko rezervju jaudu jeb aptuveni 20 supertankeru. Tātad, lai kāds būs jēlnaftas pārpalikums, gadu spēcīgākajā pieprasījuma periodā tas visdrīzāk aizdosies uz Ķīnu. Kaut arī Ķīnas naftas patēriņš joprojām tiek lēsts kā vājš, svarīgāk ir nevis tas, cik tā patērē, bet faktiski nopērk.
*A/s SEB bankas makroekonomikas eksperts