Kremļa daudzpakāpju gājienu plānotāji, no vienas puses, parādījuši, ka gadījumā ar Alekseja Navaļnija notiesāšanu un tik drīzu atbrīvošanu viņiem gadījies iestūrēt (vismaz uz laiku) grāvī, jo tas ļoti izskatās pēc tā, ka labā roka nezina, ko dara kreisā, bet, no otras puses, cietuma durvju atvēršana redzamākajam krievu opozicionāram ir uzskatāma par veiksmīgu tvaika nolaišanu, kas vienlīdz adresēta kā vietējam, tā arī Rietumu tirgum.
Iespējams, tas apstiprina uzskatu, ka par iespēju ietekmēt galveno personu valstī jeb prezidentu Vladimiru Putinu cīnās dažādas grupas un personas. Lēmums var mainīties atkarībā no tā, kurš cilvēks konkrētajā brīdi nokļuvis līdzās valsts galvai, kas šajā amatā atrodas jau 13 gadu. Jebkurā gadījumā prokuratūras lēmums par Navaļnija atbrīvošanu ir sensācija Krievijas tiesu praksē. Tas, saprotamā kārtā, licis uzdot jautājumu par galvenajiem šī lēmuma iemesliem. Par to domas dalās. Tiek spriests par negaidīti lielo Navaļnija atbalstītāju skaitu, tāpat arī vēlēšanos piepucēt šmuci, kas radusies ar galvaspilsētas mēra kandidāta notiesāšanu.
Taču daudzi politikas pazinēji uzskata, ka pēc vēlēšanām 8. septembrī viņš tik un tā nonākšot cietumā, kur saskaņā ar tiesas lēmumu Navaļnijam jāatrodas piecus gadus. Taču tas var izrādīties sarežģīti, ja par Navaļniju nobalsotu negaidīti daudz - apmēram miljons maskaviešu. Tā varētu arī gadīties.
Mēdz teikt, ka Maskava nav Krievija, taču ir skaidrs, ka balsu skaitīšanā šādi skaitļi neparādītos. Par spīti specifiskai skaitīšanas praksei, nav viegli noslēpt reāli lielu balsu skaitu. To zina opozīcija un arī varas pārstāvji.
Navaļnija lietas gaita vienu otru politikas speciālistu acīmredzot mudinājusi uz pārspriedumiem par Putina nogurumu jeb pat vājumu. Ārēji par to it kā nekas neliecina - prezidents ir šķietami možs - smaidot batiskafā iegrimst jūras dzīlēs, taču ar vajadzīgu, valstiski svarīgu lēmumu pieņemšanu pēdējā laikā viņam tikpat enerģiski nesokas. Lai arī tieši pašreiz to vajadzētu darīt, jo valsts ekonomika atrodas krīzes situācijā. Vai tas ir pa spēkam pašreizējai varai, ko virkne pašu krievu ekspertu sauc par zaglīgākās sistēmas izveidotājiem, šķiet apšaubāmi. Atbilde drīzāk ir negatīva.
Redzams, ka Maskavā, tāpat kā lielākajās pilsētās, to skaitā Sanktpēterburgā, tā uzskata daudzi. Taču šis skaitlis stipri vien atpaliek no prezidenta atbalstītājiem. Dzīves uzlabošanas vietā Putins šai sabiedrības daļai spējis piedāvāt vien tā saukto ideju par ielenkto cietoksni, kam visapkārt atrodas ienaidnieki. Versija par sliktajiem amerikāņiem strādā, un uz viņiem tiek uzvelta atbildība par krievu neveiksmēm. Putina skrūvju pievilkšanu, padomju laiku heroizāciju, ko pavadījusi Krievijas impērisko ambīciju atdzimšana, pieņēmusi lielākā Krievijas iedzīvotāju daļa.
Smadzeņu skalošana palīdzējusi Putinam noturēties pie varas, taču nav ļāvusi nodrošināt sabiedrības labklājību. Krievijas prezidentam nav padoma, kā to sasniegt, un viņš, visticamāk, nezina, ko darīt ar Navaļniju.