J.Stalte esot saņēmusi vēstuli no igauņu mācītāja Jāna Lepika, kurš apgalvojis, ka Tiguls nokopējis viņa 1991.gadā sarakstītās dziesmas Mārjas zelts (Maarja kuld) melodijas otro daļu un izmantojot to savā dziesmā. Eirovīzijas Nacionālās atlases projekta vadītāja Iveta Lepeško ir tieša - kamēr LTV nesaņems šīs dziesmas iespējamā autora iesniegumu par plaģiātismu, nav juridiska pamata apstrīdēt R.Tigula un V.Ernštreita dziesmas autorību.
«Neesmu saņēmis apstiprinājumu, ka manis sarakstītā dziesma ir plaģiāts,» neizpratnē par izskanējušajiem pārmetumiem ir R.Tiguls, kurš Rišti rašti veidojis tautas mūzikas manierē. Dziesmas izpildītāja Kristīne Kārkle-Puriņa pastāstīja, ka, studējot etnomuzikoloģiju, atklājusi - pasaulē, arī Latvijā un Skandināvijā, ir daudz populāru šaurapjoma tautas melodiju, kas skanējumā var izklausīties līdzīgas.
Arī agrāk Eirovīzijas nacionālajā atlasē nācies saskarties ar apvainojumiem plaģiātismā, atgādināja I.Lepeško. Savulaik komponiste Madara Celma atsaukusi savas dziesmas dalību Eirovīzijas nacionālās atlases finālā iespējama plaģiātisma dēļ. Pārspriedumi par plaģiātismu bijuši arī Marijas Naumovas dziesmas I Wanna sakarā, saskatot tajā līdzību ar Rikija Mārtina izpildītu melodiju, taču ekspertu komisija secinājusi, ka dziesma, kas vēlāk arī uzvarēja Eirovīzijā, nav plaģiāts. Ja kāda no fināla dziesmām izrādītos plaģiāts, tā no konkursa fināla tiktu izslēgta un sacensību turpinātu dziesma, kas bija novērtēta kā 11. Tādējādi desmitnieks joprojām būtu nokomplektēts, atklāja I.Lepeško.