«Rīgai jau tiek viss labākais - tur ir vakances, iespējas, tur paliek lielākā daļa valsts un Eiropas naudas. Kas Latgalei? Ko atmet, tas ir. Kam ir kontakti, ķēriens, tiem arī Latgalē labi, bet vienkāršā tauta… Es esmu bezdarbniece, ar ģimeni dzīvoju laukos, un mūs baro daba - meža veltes, pašu dārzs. Tā arī iztiekam. Bet par cienīgu dzīvi to nenosauksi. Man būtu vienalga, kuras valsts sastāvā dzīvot, un, ja godīgi, ideja par Krieviju šķiet cerīga.» Šie Krāslavas autoostā sastaptās četrdesmitgadnieces Jeļenas vārdi atbalsojas arī vairāku citu krāslaviešu mutē. «Un jūs domājat, ka būtu sliktāk? Es nedomāju, ka var būt vēl sliktāk!» garāmejot nosaka gados jauns puisis. Nākamais uzrunātais - Jurijs - bilst: «Ja mūs pievienotu Krievijai? Nekā slikta tajā tiešām nebūtu! Redzu vienīgi plusus!» Viņa draugs, kurš savu vārdu nevēlējās atklāt, gan pauž atšķirīgu viedokli: «Labāk par Krieviju būtu, ja mēs Latvijā dzīvotu kā agrāk - patstāvīgi, nevis Eiropas Savienībā. Par ko tā pārvērtusi pierobežas zonas! Tāda sajūta, ka te dzīvojošie kļuvuši par otrās šķiras pilsoņiem. Esmu par vienotu, neatkarīgu Latviju - par to, par kuru stāvēju barikādēs!»
Dzirdēja, taču neredzēja
Atkārtoti viesojoties Krāslavā, Diena kopumā uzrunāja vairāk nekā trīsdesmit cilvēku, lai noskaidrotu, vai viņi saskārušies ar pretvalstisku aģitāciju. Prokrievisku darboņu aktivitātes apstiprināja četri no aptaujātajiem, paši ar viņiem gan nebija sastapušies. Sociāli aktīvā pensionāre Biruta atklāja, ka brošūras ar idejas aprakstu par Latgales pievienošanu Pleskavas apgabalam saņēmis kāds viņas paziņa un arī kolēģe no deju kolektīva: «Pie manis neviens nav nācis, taču, ja nāktu, es uzreiz zvanītu policijai, gribētu, lai 24 stundu laikā šos cilvēkus aizvāc prom no Latvijas!»
Dzīvojamo māju rajonā satiktā Valentīna zināja stāstīt, ka ar pretvalstisku ideju izplatītājiem sastapusies viņas paziņa: «Aģitējuši krievu tautības cilvēki - bija atnākuši pie manas kaimiņienes, kura dzīvo Saules ielā.» Satraucošas ziņas atklāja Georgijs un Valērijs - viņu radinieci, kas Georgijam skaitoties brāļameita, pa ceļam uz skolu uzrunājuši vairāki gados jauni cilvēki: «Tas notika nevis šeit, Krāslavā, bet Dagdā. Bariņš iebraucēju veica tādu kā aptauju, prasot, ar kādiem nosacījumiem viņa būtu ar mieru dzīvot Krievijas sastāvā.» Savukārt taksometra vadītājs, kurš savu vārdu nevēlējās atklāt, dzirdot jautājumu, atsmēja: «Ja tāda aģitācija notiktu, es par to uzzinātu viens no pirmajiem! Pie mums te mierīgi, par tādiem cilvēkiem esmu dzirdējis tikai no medijiem! Vai nu mērs preses pīli palaidis, vai žurnālists kaut ko pārpratis.» Arī kad klauvējām pie vairāku dzīvokļu durvīm, tās atvērušie cilvēki pauda pārsteigumu un teicās neesam neko dzirdējuši par pretvalstisku ideju izplatītājiem.
Šķeļ valsts vara
Diena paviesojās arī Krāslavas Varavīksnes vidusskolā, kur vairākums stundu notiek krievu valodā. Skolas direktore Ludmila Senčenkova kategoriski noraidīja iepriekš izskanējušās ziņas, ka šajā mācību iestādē esot radīta labvēlīga augsne Krievijas politikai draudzīgu spēku izpausmēm: «Bijusī Saeimas deputāte Jeļena Lazareva (Saskaņa) pie mums viesojās tikai un vienīgi kā biedrības Latvijas Baltkrievu savienība locekle, kura atbild par darbu ar jaunatni. Nekad neesam saņēmuši partiju ziedojumus! Skolai mērķdotācija tika piešķirta no valsts budžeta.» Direktore arī norādīja, ka skolā regulāri notiekot pasākumi, kuru mērķis ir vairot audzēkņos Latvijas patriotismu, zināšanas par kultūru un tautas tradīcijām. Patriotiskās audzināšanas aktivitātes atspoguļotas arī skolas mājaslapā.
Taču vecāka gadagājuma cilvēku sirdīs patriotisms nevairojas. Pensionētās kundzes Fainas personīgais piemērs izgaismo aizgājušo valdību pieļauto kļūdu sekas: «Dzīvoju Latvijā no 14 gadu vecuma, šo valsti uzskatu par savu dzimteni, visu mūžu te esmu nostrādājusi par feldšeri un vecmāti. Ziniet, kas ietekmēja manu attieksmi pret valsti, kāpēc iespītējos un, mainoties varai, necentos iemācīties latviešu valodu? Jo man paziņoja, ka man nepienākas Latvijas pilsonība, ka es te neesmu nekas. Mūs Latgalē šķeļ nevis Krievija, bet mūsu pašu varas pārstāvji, kuri tik vien spēj kā biedēt ar krievu nākšanu, dala cilvēkus pēc piederības, nevis cenšas vienot. Kad tagadējā premjere sāka strādāt, es ieklausījos viņas teiktajā, taču pēc viņas priekšvēlēšanu izteikumiem, ka Saskaņas nākšana pie varas būtu sliktākais, kas varētu notikt, - es to izjutu kā pļauku visai Latvijas krievu sabiedrībai. Tas mani aizskāra - sanāk mēs, krievvalodīgie, esam sliktākais, kas šajā valstī ir?!»
Sola miljonus attīstībai
Tautas saliedēšana Latvijā nav nevienas ministrijas prioritāšu sarakstā, iedvesmojoši priekšlikumi šī mērķa īstenošanai neizskanēja pat partiju priekšvēlēšanu solījumos. Valdība Latvijas drošību plāno stiprināt, palielinot aizsardzības budžetu un militārās tehnikas vienību skaitu, nevis motivējot violetās pases īpašniekus iegūt pilsonību un vairojot valstiskās piederības izjūtu attālākajos reģionos dzīvojošajos. Tomēr nevar sacīt, ka Latgale atstāta novārtā.
Bijušais vides un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (NA) norāda, ka šajā reģionā attīstās mazie un vidējie uzņēmumi, kuri rada jaunas darbvietas, un viņu atbalstam no nākamajā gadā pieejamās ES fondu naudas tikšot novirzīti 50 miljoni eiro. Viņš novērojis, ka problēma ir kvalificēta darbaspēka trūkumā un arī tajā, ka novecojušas dzīvojamās mājas, - tas nemotivējot speciālistus pārcelties uz dzīvi Latgalē. Savukārt Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis uzskata: «Latgalē nav īpaši sliktāk kā atsevišķos Vidzemes vai Kurzemes reģionos. Taču Latgalei ir īpašā atbalsta programma, nākamajos piecos gados tai tiks daļa no 2,4 miljardiem eiro infrastruktūras attīstībai. Ne tikai ceļiem, bet arī industriālo centru, biznesa inkubatoru veidošanai.»