Vācijas ārlietu ministrs
Sākšu ar pozitīvo. Patiesi, mums ir nepieciešama lielāka konkurētspēja. Patiesi, mums vajag vairāk subsidiaritātes. Patiesi, Eiropai ir jākļūst caurspīdīgākai un demokrātiskākai. Un arī tas ir tiesa - Eiropa vēl nav pietiekami laba.
Ja līdzšinējais Ķīnas ekonomikas izaugsmes temps turpināsies, ik pa trim mēnešiem radot tautsaimniecības pieaugumu Grieķijas ekonomikas vai ik gadu Spānijas ekonomikas ekvivalenta apjomā, tad Eiropai to vajadzētu uztvert kā modinātāja skaļo zvanu, kas aicina sapurināties. Arī mēs, tāpat kā briti, vēlamies, lai aktīvi paplašinātos Eiropas kopējais tirgus un lai jaunas ambiciozas pieejas rezultātā atkal varētu runāt par brīvās tirdzniecības pieaugumu. Iespaidīgu izaugsmes potenciālu spētu atbrīvot transatlantiskais tirgus, no kura mēs visi būtu ieguvēji.
Arī mēs esam par reformām. Un arī mēs sakām - runa nav tikai par to, ka vajadzīgs vairāk Eiropas. Pamatā runa ir par labāku Eiropu. Atliek tikai jautājums, kā to panākt. Tāpēc mēs ar lielu ieinteresētību gaidām Lielbritānijas konkrētos priekšlikumus. Berlīnes un Londonas attiecībās būs gan tematiskie punkti, kurus mēs vērtējam līdzīgi, gan arī tādi, kuriem mēs nevarēsim piekrist.
ES regulējumam jābūt saistošam visiem, tomēr nav nepieciešams, ka ES regulē pilnīgi visu. Eiropas regulējums jāattiecina tikai uz tiem jautājumiem, kuriem Lielbritānija, Francija vai Polija nespēj rast visatbilstošāko risinājumu. Mums ir nepieciešams vairāk Eiropas tur, kur rodama Eiropas pievienotā vērtība. Bet tur, kur situācija ir atšķirīga, kur ir īpaši izteikta Eiropas kultūras vai sabiedrības daudzveidība, centralizētas norādes ir liekas. Tā vietā, lai nodarbotos ar sieviešu kvotām uzraudzības padomēs, Briselei, piemēram, vajadzētu vairāk rūpēties par naudas atmazgāšanas un banku caurspīdīguma problemātiku. Pirmo jautājumu iespējams veiksmīgi atrisināt arī dalībvalstu līmenī, bet otro - tikai starpvalstu līmenī. Mums vajadzētu arī vienoties par saprotamiem principiem, kas nosaka, kad lēmumi gluži pamatoti ir Briseles kompetencē un kad būtu prātīgāk, ja Brisele ieņemtu atturīgāku pozīciju.
Pašuzlikti ierobežojumi ir viena lieta, bet kompetenču plaša samazināšana - jau gluži kaut kas cits. Mani māc bažas par to, ka tādā gadījumā, gluži kā Gētes Burvju māceklī, vairs nevarēsim tikt galā ar pašu izsauktajiem gariem. Varam teikt arī tā: ar kritikas cirvi ir viegli radīt plaisas Eiropas mājā. Atjaunošanas darbi tomēr ir nesalīdzināmi sarežģītāki. Deividam Kemeronam ir taisnība - ja Lielbritānija atstātu Eiropas Savienību, biļete atpakaļceļam vairs nebūtu pieejama.
Mēs nedrīkstam likt uz spēles vairāk nekā pusgadsimta laikā sasniegto. Mūsdienu Eiropa ir rezultāts, kas sasniegts pēc gadu desmitiem ilga grūta darba, tiecoties panākt kompromisu. Tas, starp citu, attiecas arī uz mūsu britu partneriem, kas piedalījušies ikviena ES attīstības soļa veidošanā un arī nes par to atbildību. Eiropas pieņemto likumdošanas aktu kopuma, tā saucamā Acquis, visām sastāvdaļām nav jāpatīk itin visiem, bet tāda ir jebkura laba kompromisa daba. Tomēr visiem jāņem vērā atziņa, ka ir gan tiesības, gan pienākumi. Nevienam nav tiesību izvēlēties tikai sev tīkamās lietas. Nedz privātajā dzīvē, nedz valstu kopienā nevar funkcionēt nostāja: «Vai nu jūs darīsiet, ko es gribu, vai arī es aizeju!»
Mēs esam stingri pārliecināti par to, ka finanšu krīzes un globalizācijas mācība var būt tikai viena - nepieciešams vairāk un nevis mazāk Eiropas. Konkurētspējīgāka Eiropa nozīmē deregulāciju un pārmērīgas birokrātijas samazināšanu. Bet ir arī lietas, kur Eiropas mērogā nāksies ciešāk piegriezt skrūvītes, piemēram, lai pieprasītu dalībvalstīm sagatavot un īstenot nepieciešamās strukturālās reformas. Cita ceļa nav. Mums ir jāstiprina ekonomikas un monetārā savienība. Nekad vairs nedrīkst atkārtoties situācija, kad dalībvalstu nenopietnā attieksme pret budžetu sašķoba visu Eiropu. Tāpēc arī šajā ziņā Briselei ir nepieciešams spēcīgs iedarbības mehānisms. Pieprasot vairāk demokrātijas, mēs nedrīkstam aprobežoties ar prasību paplašināt vienīgi dalībvalstu parlamentārās kontroles iespējas. Tādas iespējas ir jānodrošina arī Eiropas parlamenta līmenī.
Vācija, tāpat kā Lielbritānija, vēlas, lai Eiropa kļūtu labāka, konkurētspējīgāka un demokrātiskāka. Daudzējādā ziņā mēs vezumu velkam vienā virzienā, bet ne vienmēr. Tomēr Vācija uzskata, ka par vienu lietu diskusijas nav iespējamas - mūsu skatījumā Eiropas Savienība ir daudz vairāk nekā kopējais tirgus. Eiropa ir kopiena, kurā valda miers un kuru vieno kopīgs liktenis. Nobela prēmijas komiteja atzinīgi novērtēja tieši politisko kodolu, kam pagājušajā nedēļā bija veltītas arī mūsu svinības kopā ar Franciju. Tieši tas eirozonu saturēja kopā arī eirozonas lielākās krīzes laikā, par spīti skeptiķiem, kuri savu redzējumu balstīja tikai uz ekonomikas izmaksu un lietderības aprēķina. Tagad mūsu uzdevums ir turpināt iesākto darbu, izlēmīgi un ar konkrētu vīziju attīstot šo lielisko miera un labklājības projektu.
(*) Komentārs britu premjerministra Deivida Kemerona runai, kas veltīta Lielbritānijas attiecībām ar Eiropas Savienību